Panorāma

Zemās algas neļauj prasīt izglītību

Panorāma

Beverīna ar Valku strīdas par Trikātas pagastu

Vidriži negrib pie Saulkrastiem

Vidrižos sabiedriskajā apspriešanā noraida iekļaušanu Saulkrastu novadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 8 mēnešiem.

Vairākums Vidrižu iedzīvotāju, kuriem pēc novadu reformas var nākties dzīvot Saulkrastu novadā, nav apmierināti ar šādu plānu. Vidrižu iedzīvotāji pulcējās kultūras centrā, lai atbildīgajām amatpersonām uzdotu jautājumu, kāpēc tieši tā būtu jāpārzīmē novadu karte.

Reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) sākotnējais piedāvājums paredzēja Saulkrastus iekļaut Ādažu novadā. Taču Saeimas deputāti ministra piedāvāto karti pārzīmējuši, paredzot atsevišķu Saulkrastu novadu. Lai Saulkrasti pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita būtu līdzvērtīgi apkārtnes novadiem, tiem plānots pievienot Sējas novadu un vairākus pagastus no pašreizējā Limbažu novada. Tostarp arī Vidrižus.

Taču Vidrižu iedzīvotāji šādām izmaiņām nepiekrīt. Pirmdienas, 3. februāra, vakarā Vidriži apliecināja, ka nav pasīva nomale, ko politiķi drīkstētu pēc saviem ieskatiem pārbīdīt un pievienot. Uz reformas sabiedrisko apspriešanu ieradās vairāki simti cilvēku, un pagasta Sporta un kultūras centrā visiem pat nepietika vietas. “Tik daudz cilvēku te nav bijuši kopš Raimonda Paula koncerta,” smēja kultūras centra darbinieki.

Grozījumu autoram – Saeimas deputātam Jānim Dombravam (Nacionālā apvienība) – nācās pasvīst, lai pārliecinātu vietējos iedzīvotājus, ka pie Saulkrastiem viņiem būtu labāk. Taču bez īpašiem panākumiem. 

Vidrižu iedzīvotāji jau sākuši vākt parakstus pret pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. Arī Limbažu novada dome no sava Vidrižu pagasta nevēlas tik viegli atteikties.

Ja Saeima nemainīs domas, pašvaldība sola vērsties Satversmes tiesā. 

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti