“Man ir kauns par Latvijas pirmo un trešo amatpersonu, un to es neslēpšu. Tā ir mana pārliecība. Par manu pārliecību taču nevar mani sodīt un izsviest no tās partijas, pie kā dibināšanas es biju klāt," sacīja Vidiņš, precizējot, ka viņam ir kauns par prezidentu un valdības vadītāju.
Vidiņu neapmierina valdības vadītājas nekonsekvence, kā arī "tūļāšanās ar KNAB lietu".
Politiķis norādīja, ka kopā ar vairākiem domu biedriem vērsies pie premjeres ar lūgumu piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčonoka prettiesiskās darbības rezultātā zaudētos līdzekļus. Tāpat, viņa ieskatā, vajadzētu sasaukt ārkārtējo komisiju KNAB vadītāja izvērtēšanai.
Savukārt attiecībā Valsts prezidenta amatu viņš tajā vēlētos redzēt vai nu Sandru Kalnieti ("Vienotība") vai Egilu Levitu.
Pirmdienas vakarā „Vienotības” Ētikas komisija tomēr lems par Egliņa izslēgšanu, savukārt „Vienotības” valde vēl lems, vai Juris Vidiņš par ilgstošu partijas tēla graušanu ir jāizslēdz no partijas. To valdei rekomendēja Ētikas komisija.
Pēc šāda komisijas lēmuma no tās izstājās komisijas loceklis Jānis Egliņš. Viņš norādīja, ka viņam šāds lēmums neesot bijis pieņemams, jo viņš to redzot kā vienu no notikumiem garā ķēdē, kas vedot uz izrēķināšanos ar partijas biedriem, kuriem ir atšķirīgs viedoklis. Viņš arī atzina, ka vērtēs, vai palikt partijā – tas atkarīgs no balsojuma par Vidiņu partijas valdē.
Savukārt par Egliņa iespējamo izslēgšanu no partijas iepriekš lēma „Vienotības” Jaunatnes organizācijas Ētikas komisija, kura izšķīrās neieteikt valdei viņu izslēgt. „Vienotības” Ētikas komisija lūgusi partijas jauniešu organizāciju vērtēt Egliņa palikšanu partijā, jo viņš komisiju nodēvējis par izrēķināšanās instrumentu un komisija nevēlas būt interešu konfliktā.
15 partijas biedri ir pauduši gatavību pamest partiju, ja Vidiņš tiks izslēgts.
Tāpat ziņots par KNAB nesaskaņām starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.
Kā aplēsusi aģentūra LETA, jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40 tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.
