Engures novada domes iecere par kapu izveidi Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā un "Natura2000" teritorijā ar vides aizstāvju iebildēm sastapās pirms trim gadiem. Neraugoties uz pretestību, NA vadītā VARAM nostājās tā paša politiskā spēka vadītās domes pusē. Tika grozīti valdības noteikumi, kā arī likums, kas Ķemeru parku pasargāja. Tagad Engures mērs Gundars Važa (NA) skaidro, ka Lapmežciema vajadzībām kapi paredzēti piecarpus hektāros, bet raks tikai pusē zemes.
"Pārējā teritorija paliek ceļiem un lielākā daļa mežs. Mums pašiem jātaisa tehniskais projekts un [jadara] tādas lietas, ko mēs vēl neesam iesākuši. Domāju, ka tuvāko divu gadu laikā varētu tikt līdz kaut kādiem reāliem darbiem. Tur arī tā ir - tikko mēs kaut ko sākam darīt, tā uzreiz no visām dabas draugu organizācijām saņemam visādus pretsitienus," teica Važa.
Gundars Važa bija viens no NA reģionālajiem līderiem pērnā gada pašvaldību vēlēšanās, bet tagad kā Zemgales pārstāvis iekļauts kandidātu sarakstā uz Saeimu. Tieši parlamenta vēlēšanu priekšvakarā nevis VARAM ierēdniecība, bet
politiskā vadība – parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) – vērsies «zaļzemnieku» un «Saskaņas» vadītajā Jūrmalas domē ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt, vai tiešām atrasta piemērotākā vieta nākotnes kapsētai.
"Mirušie ķermeņi atradīsies gruntsūdenī, līdz ar ko tiks ietekmēta arī apkārt esošo dzīvojamo ēku dzeramā ūdens kvalitāte. Tieši tāpēc arī esmu vērsies pie Jūrmalas domes, lai nepieļautu dzīves kvalitātes pasliktināšanos iedzīvotājiem," teica Eglīts. Viņš atzīmēja, ka Engures gadījumā tiek runāts par aizsargājamu dabas teritoriju, kur likums atļauj veidot kapus. "Bet te [Jūrmalas gadījumā] mēs runājam par to, ka mirušais ķermenis peldēs ūdenī."
Normatīvus gan grozīja pēc pašas ministrijas ierosinājuma, tos pielāgojot vēlmei pēc kapiem. Arī Engurē ir augsti gruntsūdeņi, netālu Kaņiera ezers un dzīvojamo māju apbūve.
Jūrmalas dome pēkšņajam vides VARAM protestam atbild, ka process ir tikai pusceļā, tomēr ģeoloģiskā un hidroloģiskā izpēte jau parādījusi, ka līķi dzīvajiem neskādēs. Turklāt kapi atrastos visai tuvu jau esošajiem, vien otrpus ceļam.
"Apstākļi neietekmē kapsētas izbūves ieceri. Grunts šīs kapsētas ierīkošanai ir atbilstoša, un ir arī noteiktas piemērotākās teritorijas daļas apbedījumu ierīkošanai. (..) Šeit ir meža masīvs liels, kur zemes gabala platība ir 53 hektāri, bet apmēram 23 hektāru platību mēs plānojam atvēlēt kapsētai. Tuvākās dzīvojamās mājas ir Gulbju ielā.
300 metru attālumā no šīs dzīvojamās apbūves tiks saglabāta tikai dabas un apstādījumu teritorija. Nav tā, ka tūlīt pāri ielai sākies kapsētas teritorija," teica potenciālās kapsētas detālplānojuma izstrādes vadītāja Ilze Karjuse.
Plānojuma izstrādātāja Karjuse gan norāda, ka ministrijas iebildes izvērtēs. Ar ierosinājumiem domē vēl līdz 10. septembrim var vērsties ikviens interesents. Detālplānojumu apstiprināt domāts līdz gada beigām, tas jāakceptē vēl arī virknei valsts iestāžu, kas pakļautas VARAM.
