Labojumi tapuši pēc Engures novada domes ieceres dabas lieguma zonā mežainās priežu kāpās veidot jaunus kapus. Sabiedriskās organizācijas arvien uzsver, ka citus variantus kapiem, lai nav jāposta kāpas, pašvaldība nav meklējusi.
Ķemeru Nacionālā parka izmantošanas noteikumu būtiskākās izmaiņas ir no tiem izņemtais stingrais aizliegums par jebkādām darbībām dabas lieguma zonā, tajā skaitā «Natura 2000» teritorijās. Latvijas Radio jau vēstīja, ka Tiesībsarga birojs Engures novada vēlmi priežu kāpās izveidot kapus atzinis par prettiesisku. Tāpat pēc būtības nav meklētas alternatīvas, kā arī nepietiekami ņemts vērā sabiedrības viedoklis.
To apliecina arī Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe. "Atklāti fakti, kas liecina, ka jau 2000. gadā nav bijusi kvalitatīva sabiedrības iesaistīšana, apspriežot pilsētas kapsētas plānu. Vēlos, lai šajā gadījumā tiktu uzklausīts tiesībsarga viedoklis, kas saka, ka ir bijuši prettiesiski pieņemti lēmumi, un sabiedrības iesaistei, lemjot par šāda veida projektiem, jābūt sasauktai, izplatot informāciju un pastāstot [tajā] par citām alternatīvām un apgrūtinājumiem," saka Pīpiķe.
Pilsoniskā alianse gribētu redzēt finanšu aprēķinus par to, cik izmaksās kapu izveide priedēm apaugušajās izteikti reljefainajās kāpās tieši blakus Ragaciemam, kā arī – cik būtu jātērē kapiem mazliet tālāk, kur nav lieguma zonas, kur mazāk priežu un līdzenāka zeme, bet kurp, iespējams, būtu jāorganizē sabiedriskais transports. Vēl rudenī noskaidrot šīs lietas grasījās arī vides ministrija. Tagad tā apgalvo - Engures novads ir pietiekami izvērtējis citas kapu alternatīvas.
Ministrijas pausto, ka pašvaldība plāno organizēt atsevišķu kapu sanāksmi iedzīvotājiem, gan neapstiprina Engures mērs Gundars Važa no Nacionālās apvienības.
"Ir plāns janvāra vidū rīkot iedzīvotāju sapulci. Taču tā būs informēšana. Tai nebūs likumīga spēka. Lielākā daļa - ne 100%, bet 80% - iedzīvotāju ir apmierināti ar vietas izvēli," apgalvo Važa.
Pašlaik noskatītajā kapu teritorijā arvien mēra gruntsūdeņus. Ņemot vērā aizvadīto īpatnējo sezonu, kad gruntsūdeņi bija netipiski zemi, Engure mērījumus turpināšot līdz pat vasarai. Pirmās priedes optimistiskajā gadījumā varētu zāģēt pēc trim gadiem, saka mērs. Bet, cik izmaksās kapu ierīkošana, Važa nav rēķinājis. "Kad uztaisīsim tehnisko projektu, to sākumā pilnībā nerealizēsim - pa stūrim, pa kaut kādiem fragmentiem to lēnām varēsim sākt taisīt," saka Važa, norādot, ka projektu realizēs pakāpeniski.
Engures domes un it kā par vides aizsardzību atbildīgās ministrijas vadību vieno ne tikai nostāja, ka kapi ierīkojami tieši liegumā, bet arī politiskā piederība.
Redzot tādu vienprātību, vides aktīviste ķemerniece Laura Munkevica saka – no līdzīgām darbībām nav pasargātas arī citas aizsargājamās teritorijas. "Paļaujoties uz Ķemeru Nacionālā parka statusu, es domāju, ka parks ir aizsargāts no neapdomīgas un pretlikumīgas mežu izciršanas. Bet diemžēl tā nav. Tas liek domāt arī par pārējiem nacionālajiem parkiem - proti, vai arī tur nav pretlikumīgu plānojumu, neskatoties uz to, ka daba ir aizsargāta gan ar Latvijas likumiem, gan "Natura 2000"," norāda Munkevica.
Ministru kabineta noteikumu grozījumu plānā teikts, ka no vides nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības pārstāvjiem saņemti iebildumi par jaunas kapsētas ierīkošanu Lapmežciema pagastā. Par alternatīvām vienošanās nav panākta. Tādēļ ministrija rosina, ka kapus varēs ierīkot jebkur dabas lieguma zonā, nenorādot konkrētu vietu.
