Saeimas Tautsaimniecības komisija virza grozījumus Medību likumā, kas paredz paplašināt medību platības, lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Likumprojektu virza vairāki dažādu politisko spēku deputāti, taču Zemkopības ministrijā (ZM) priekšlikumiem iepriekš veltīta īpaša darba grupa. Cita starpā rosināts ļaut medības rīkot arī pilsētu teritorijās, ja tādu pastāvīgu atļauju dotu konkrētā pašvaldība, norādīja ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
“Medības ne vienmēr nozīmē – šaujamieročus. Medības jau ir arī ar medību rīkiem, kaut vai slazdiem. Var būt situācijas… Kad Rīgā nāca iekšā mežacūkas, tad bija vajadzīgi risinājumi, kā tad viņas dabūt ārā. Lai sakārtotu šo normatīvo lietu. Otra lieta ir tas, ka ir pilsētas, kuru teritorijā ir vairāki tūkstoši hektāru meža. Arī tur šis jautājums ir jārisina pašvaldībai. Pašvaldība, izvērtējot situāciju, kāda ir tās teritorijā, pati noteiks tos nosacījumus, to kārtību, kādā veidā medības var veikt,” norādīja Ozols.
Vides konsultatīvā padome gan iebilst priekšlikumam palielināt medību platības, pieļaujot medības pilsētvidē – gan pilsētas parkos, gan zaļajās atpūtas zonās.
Padomes pārstāvis Andis Liepa atzina: “Saprotot, ka pilsētās arī mēdz ienākt savvaļas dzīvnieki un var radīt traucējumus, kas var apgrūtināt sabiedrību, var šo atrunu ielikt jaunajos grozījumos, tomēr ir jānosaka atsevišķi izņēmuma gadījumi. Var noteikt, ka šie gadījumi ir katru reizi atsevišķi izskatāmi. Medības ir atļautas ar ikreizēju, pamatotu pašvaldības lēmumu.”
Iebildumus grozījumiem izteicis arī Valsts policijas pārstāvis, Galvenās kārtības policijas priekšnieka vietnieks Lauris Arājs, kas arī piedalījies ministrijas rīkotājās darba grupās.
“Mēs izsakām lielas bažas par medību atļaušanu pilsētu teritorijās tādā izpratnē, kā ir piedāvāts šajā redakcijā. Mums drošība ir prioritāra. Pilsēta un pilsētu meži ir paredzēti citām aktivitātēm,” atzīmēja VP pārstāvis.
Vides konsultatīvā padome vēl vērš uzmanību, ka no Medību likuma plānots svītrot punktu, kas paredz medību aizliegumu vietās, kur to ierobežo citi normatīvi. Tas rada apdraudējumu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai, kas ne vienmēr sakrīt ar medību saimniecību interesēm. Tāpat grozījumi pieļauj medības vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.
Vides konsultatīvās padomes ieskatā arī tas nav pieļaujams, jo ietekmē zemes īpašnieku tiesības aizliegt ikvienai svešai personai medīt dzīvniekus viņu zemē, kā arī prasīt no pārkāpēja atlīdzību, kas noteikts Civillikumā.
Grozījumus saeimas komisijā komentēja arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Iecirkņa ārējās robežas noteikums neļaus medīt tur, kur zemes īpašnieks ir pret to, tā tas nav domāts. Īpašniekiem jebkurā gadījumā paliek iespēja aizliegt medības. Runājot par īpaši aizsargājamām teritorijām, tām ir individuāli noteikumi, kuros arī var noteikt, kādas sugas var medīt, kur un vai vispār var medīt.”
Par Tautsaimniecības komisijas virzītajiem grozījumiem Medību likumā pirmajā lasījumā Saeima balsos šīs nedēļas sēdē.
