VVD informēja – no saņemtajiem rezultātiem secināms, ka nepareizi regulēts degšanas režīms rada pārsniegumu cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda CO un slāpekļa oksīdu NOx robežkoncentrācijas.
Balstoties uz risku analīzi, šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilst vides prasībām, bet desmit gadījumos konstatēti piesārņojošo vielu pārsniegumi.
Visiem operatoriem tiks uzdots veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un atkārtotus emisiju mērījumus, kas pierāda atbilstību noteiktajiem normatīviem.
VVD realizē sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu, sākot no 2021. gada. Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.
"Ņemot vērā, ka esam enerģētiskās krīzes priekšā, šobrīd jo īpaši būtiski, lai siltumu ražojošās iekārtas strādātu maksimāli efektīvi.
Vienlaikus jāsaprot, ka gan katlu māju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis – precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai. Satraucoši šajā gadījumā ir ne vien procentuāli lielais skaits konstatēto neatbilstību, bet arī tas, ka vairums no iekārtām ir tikko uzstādītas, kas norāda uz to, ka to degšanas režīma regulēšana jau sākotnēji nav noritējusi pēc nepieciešamajiem standartiem. Šobrīd iekārtu testēšana pilotprojekta režīmā tiek finansēta no Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas līdzekļiem, tomēr iegūtie rezultāti rāda, ka programmu nepieciešams turpināt un paplašināt, kam nepieciešams patstāvīgs valsts budžeta finansējums, lai mēs spētu pārliecināties par to, ka gaiss, ko mēs elpojam, ir veselībai un dzīvībai nekaitīgs," par kontroles programmas nepieciešamību stāstīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
VVD norādīja, ka Latvijā kopumā ir 3000 katlu mājas (ar jaudu, kas lielāka par 0,2 MW), kuru uzraudzību veic VVD.
Visā Eiropā šobrīd katlu mājām noteikti stingrāki vides normatīvi, to ievērošana paredz arī pastiprinātāku šo iekārtu kontroli. Katras apkures sezonas sākumā operatoriem jāveic iekārtu regulēšana, savukārt veikt emisiju robežkoncentrācijas mērījumus Ministru kabineta noteikumi paredz vien reizi 3 vai 5 gados (atkarībā no sadedzināšanas iekārtas lieluma).
VVD saredz, ka valsts kontroles programmu ir būtiski paplašināt, tādā veidā kontrolējot gaisu piesārņojošo vielu izplatību, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Augsts gaisa piesārņojums kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, veicinot elpceļu saslimšanas.
Eiropas Vides aģentūra, novērtējot gaisa piesārņojuma radīto veselības apdraudējumu, aprēķinājusi, ka gadā Latvijā aptuveni 1930 priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis ir gaisa piesārņojums, norādīja dienestā.
