ĪSUMĀ:
- Katru gadu valstī tiek pārdoti 17 000 tonnu riepu.
- VVD lēš - īstenībā aptuveni 25 000 tonnu, jo riepas pērk arī internetā.
- VVD pārbaudes liecina: Autoservisos slikta izpratne par riepu utilizāciju.
- Bet nolietoto riepu skaits ar katru gadu palielinās.
- Vides dienestam trūkst darbinieku kontrolei.
- Tāpēc dienests sācis sadarbību ar Riepu apsaimniekošanas asociāciju.
- Situācija ir jāmaina, un katra riepa jāuzskaita; pārstrāde jāiekļauj riepas cenā.
- Dažās valstīs ir depozīta sistēma, riepas ir marķētas – par pārstrādi samaksāts.
- Kopējo ainu tirgū bojājot nelegālie servisi.
- VVD aicina ar aplikāciju ''Vides SOS'' ziņot par vietām, kur uzglabā riepas.
- Latvijas pārstrādes rūpnīcas nestrādā ar pilnu jaudu.
- Latvijā rūpnīcu produkcija dārgāka nekā tur, kur maksā par utilizāciju, un tā subsidē darbību.
Iepriekšējās pārbaudes liecina, ka servisos ir slikta izpratne par pareizu riepu uzglabāšanu un nodošanu utilizācijai. Lai situāciju uzlabotu, dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vietām, kur riepas tiek uzglabātas.
Pagājušā gada nogalē VVD izlases kārtībā pārbaudīja 222 autoservisus, un secinājumi nav iepriecinoši – vairāk nekā 80 vietās nav bijušas ievērotas vides aizsardzības prasības. Piemēram, nav noslēgti līgumi par riepu un eļļu utilizēšanu, šie kaitīgie atkritumi tiek ilgstoši uzglabāti neatbilstošos apstākļos. Atklāti pat gadījumi, kad uzņēmumi mēģinājuši no tiem atbrīvoties saviem spēkiem, piemēram, krāsnī sadedzinot vecās eļļas, kas jau rada bīstamu kaitējumu. Par konstatētajiem pārkāpumiem ierosinātas 11 administratīvās lietvedības, uzņēmumiem draud sodi līdz 1000 eiro.
“Šobrīd vēl turpinām darbu ar tiem autoservisiem, kur bijām pārbaudēs, lai sakārtotu šo autoservisu darbu. Otrajā pusgadā veiksim atkārtotu kampaņu gan autoservisos, gan industriālajās teritorijās,” stāsta dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.
Bet nolietoto riepu skaits ar katru gadu palielinās. Situācijas uzlabošanai nav vienots receptes, atzīst Valsts vides dienesta vadītāja.
Pirmkārt, dienestam trūkst darbinieku, lai apsekotu visas riepu montāžas vietas un servisus. Dienestā ir 70 inspektori, kuriem jākontrolē vismaz 15 000 legālo uzņēmumu un vēl vairāki simti nelegālu komersantu.
Tāpēc dienests sācis sadarbību ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju, informējot un izglītojot autoservisa īpašniekus par vides aizsardzības prasībām.
Asociācijas vadītāja Tīna Lūse iezīmēja bēdīgu ainu: “Tā samilzusī problēma slēpjas apstāklī, ka pēc Vides ministrijas apkopotajiem datiem uz 2018. gada beigām riepu uzkrājums ir 105 000 tonnas. Tas rāda, ka sistēma īsti nenodrošina to, ka nolietotas riepas savāc un pārstrādā.”
Vidēji gadā Latvijā realizē 17 000 tonnu riepu. Taču šis daudzums, visticamāk, ir lielāks. Jo riepas tirgo ne tikai oficiālie tirgotāji, bet arī internetveikali un lietoto riepu pārdevēji, kuri tās neuzskaita.
„Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis oficiālos datus apšauba.
“Mēs veicām tādu nelielu izpēti: atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2019. gadā tika reģistrēti 96 000 automašīnu pirmo reizi. Saskaitot pēc veidiem - vieglās, smagās, traktortehnika, mēs sarēķinājām, ka uz šim automašīnām kopumā bija 4,6 tūkstoši tonnu riepu. Šīs riepas netiek uzskaitītas atsevišķi, par tām netiek maksāts dabas resursa nodoklis, ne arī tās nonāk kaut kādā uzskaitē,
līdz ar to netiek veikta šo riepu savākšana un pārstrādāšana,” norādīja Zakulis.
Situācija ir jāmaina, un katra riepa jāuzskaita. Sistēma uz papīra ir šāda - uzņēmums ieved riepas, tam jāziņo, cik daudz to pārdevis. Tālāk jāzina, kur riepas montētas un kur nonākušas pēc nolietošanas. Riepu pārstrāde ir maksas pakalpojums, vidēji 100 -200 eiro par tonnu. Tas nozīmē, ka pārstrādes summa jāiekļauj riepas cenā.
Tirgotāji, kuri riepas pārdod lētāk, piemēram, internetā, apsaimniekošanas maksu nemaksā. Nopērkot šādu preci, tā ir auto īpašnieka problēma, kur likt vecās riepas. Ja tās atstāj servisā, kur montē jaunās riepas, tad par to auto īpašniekam jāmaksā.
Zakulis norādīja, ka, protams, ir ļoti grūti, izķert visus šo gadījumus, kad iedzīvotāji nopērk riepas ārzemēs. Viņš norādīja, ka citās valstīs ir depozīta sistēma, riepas ir marķētas, un, ja ir šāds marķējums, ir skaidrs, ka par riepu pārstrādi ir samaksāts un tās var utilizēt.
Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš uzskata, ka atbildība negulstas uz riepu tirgotāju vai ražotāju pleciem. Viņš norādīja, ka par riepu pārstrādi jāsamaksā piesārņotājiem; ja visi autoservisi iekļauj riepu pārstrādi gala cenā, tad konkurence netiek izjaukta un tirgus strādā.
Tam, ka cilvēki parasti meklē lētāko variantu, piekrīt arī autoservisa "ReiLat" pārstāvis Andris Vasins. Viņš pārliecināts, ka servisos, kuros maksā nodokļus, algo darbiniekus, problēmas ar riepu uzskaiti un nodošanu pārstrādei nav lielas.
Taču kopējo ainu tirgū bojā nelegālie servisi.
“Ja jūs braucat montēt riepas, jums ir iespēja samontēt riepas pie Jāņa garāžā par 20 eiro; atbraucot uz servisu, tam pakalpojumam vajadzētu maksāt 40 eiro. Nez vai jūs pie manis brauksiet...” norādīja Vasins.
Tāpēc problēma būtu jārisina kompleksi. Arī Valsts vides dienests atzīst, ka pārbaudēs, kas pagājušā gada nogalē veiktas, pievērsušies riska zonā esošajiem uzņēmumiem. Šādas pārbaudes un uzņēmēju izglītošana turpināies arī šogad.
No vienas puses, riepas, kuras ir sakrautas kaudzē, nav uzskatāmas par bīstamu atkritumu. Bet no otras puses, līdzko riepas aizdegas, tās rada riskus cilvēku veselībai.
Tāpēc dienests aicina arī iedzīvotājus iesaistīties un ar aplikācijas ''Vides SOS'' palīdzību ziņot par vietām, kur uzglabā riepas.
Latvijā ir vairākas pārstrādes rūpnīcas, kas vecās riepas pārveido granulās, no kurām vēlāk top sporta paklājiņi vai bērnu laukumu segumi. Taču tās nevar strādāt ar pilnu jaudu, jo saražotajai produkcijai grūti konkurēt ar līdzīgiem Rietumeiropas izstrādājumiem. Tādēļ izejmateriāls – vecās riepas – pie mums krājas kaudzēs.
“Diemžēl tas tā ir, ka tajās valstīs, kā, piemēram, Vācijā vai Somijā, riepu apsaimniekošanas sistēma ir sakārtota un tur neviena riepa nevar izsprukt cauri, par kuru nebūtu samaksāta utilizācija. Līdz ar to, ja šī nauda ir saņemta, tad tas subsidē pārstrādi un šie paklājiņi pie viņiem izrādās lētāki nekā pie mums,” stāstīja Zakulis.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem jau labu laiku tiek minēta iespēja ar likumu noteikt prasību jaunu ceļu būvniecībā izmantot segumu ar pārstrādāto riepu granulu piemaisījumu. Lai šādu ieceri varētu īstenot, riepu pārstrādātāji un vides organizācijas cer uz Satiksmes ministrijas atbalstu. Savukārt ministrijā norāda, ka šāds segums būs dārgāks un kalpos īsāku laiku.
