Viņa stāstīja, ka dienests VVD aplikācijā "Vides SOS" šā gada pirmajos trijos mēnešos saņēmis trīskārt vairāk ziņojumu, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn. Tas skaidrojams arī ar silto ziemu – laiks bija samērā silts un cilvēki vairāk uzturējušies dabā.
Arī maija mēnesī ziņojumu skaits bija divas-trīs reizes lielāks.
Cilvēki acīmredzot vairāk dodas dabā, ir aktīvāki un vairāk ziņo par piegružotām teritorijām, izmantojot aplikāciju "Vides SOS".
Vides inspektori gan secinājuši, ka vides piesārņošana pieaug, un cilvēki, kuri izbrauca dabā, nav draudzīgi pret dabu, atklāja Baklāne-Ansberga. VVD lūdzis pašvaldības vairāk sekot līdzi un aicinājis pildīt savu funkciju – organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, tostarp pārliecinoties, vai visām mājsaimniecībām ir atkritumu apsaimniekošanas līgumi.
Pēc VVD vadītājas teiktā, mazās pašvaldības samērā ātri reaģē uz ziņojumiem par piegružotām teritorijām un tās sakopj, bet Rīgā tas notiek ne tik ātri.
Baklāne-Ansberga atklāja, ka Valsts policija pēdējā laikā sākusi vairākus kriminālprocesus, kas "atkritumu noziegumus" pacels augstākā līmeni.
Lietas ierosinātas pret Latvijas uzņēmumiem, kuru ilgstoša un sistemātiska piesārņojošā darbība kaitējusi videi. VVD un policija plāno drīz par to sniegt plašāku informāciju.
