Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā atrodas bijušā "Rēzeknes Piena kombināta" teritorija. Kā atklāja VVD Latgales reģionālās pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks, tai ir vairāki īpašnieki, un uz viņiem piederošās zemes kāds vīrietis te vienā, te citā vietā uzglabā, jauc, smalcina un arī dedzina būvgružus un sadzīves atkritumus.
"VVD 2021. gada beigās ir saņēmis īpašnieka sūdzību par to, ka viņa īpašumā kāds bez viņa ziņas ieved būvniecības atkritumus. VVD uzsāka Administratīvā pārkāpuma procesu, un, noskaidrojot visus apstākļus, konstatēja, ka ar svešu transportlīdzekli kāda persona ved būvniecības atkritumus konkrētajā īpašumā. Skaidrojot tālāk lietas apstākļus, šī persona tika identificēta. Vīrietis pretlikumīgi bez jebkādām atļaujām, bez finanšu nodrošinājuma, kas šobrīd tādām darbībām ir nepieciešams, veica atkritumu apsaimniekošanu," stāstīja Noviks.
Tāpat tepat pilsētas rūpnieciskajā teritorijā vīrietis glabājis un pārstrādājis arī elektroniskās preces.
"Es apsekoju to teritoriju, kur tika konstatēti lielā daudzumā elektronisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Šobrīd izskatās, ka kaut kāda daļa jau ir aizvesta projām," izrādot teritoriju, stāstīja VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Rēzeknes sektora galvenā inspektore Rasma Riekstiņa. "Tur ir palikuši būvgruži, bet tas apjoms ir samazinājies."
Vēl no 2014. gada VVD periodiski atklāj minētā vīrieša nelikumīgo darbību atkritumu apsaimniekošanas jomā. Vīrietim nav atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, un viņš nelikumīgi vāc atkritumus no Rēzeknes pilsētas un, iespējams, arī novada iedzīvotājiem, atved tos uz svešu īpašumu, tur izjauc vai pārstrādā. Pats neuzskata, ka rīkojas pretlikumīgi.
"Mani sauc Romāns Lebedevs. Jā, es vācu atkritumus. Pēc tam tos pārstrādāju un pārstrādāto materiālu pārdodu. Tas atbilst licencēm un dokumentiem.
Bet tas dienestu neapmierina. Atkritumus vācu bez maksas un no pārstrādes peļņas apmaksāju savu darbinieku darbu," stāstīja vīrietis.
Nesen konstatētā piesārņotā teritorija Rēzeknē pierāda personas izpratnes trūkumu par sekām, ko rada vidē atstāti vai neatbilstoši pārstrādāti sadzīves atkritumi un būvgruži, uzsvēra Noviks.
VVD konkrēto personu sodījis vairākkārt, tomēr tas nav atturējis pārkāpēju no turpmākas prettiesiskas rīcības.
"Valsts vides dienesta rīcībā ir diezgan efektīvi instrumenti, lai strādātu ar tāda veida pārkāpējiem, novēršot kaitējumu videi. Neizpildes gadījumā mēs piemērojam piespiedu izpildi jeb piespiedu naudu, kas var tik piemērota regulāri, un tās apmērs var sasniegt pat 10 tūkstošus eiro.
Šai konkrētai personai, ja ņem visas epizodes kopumā, ir piemērots vairāk nekā 4000 eiro piespiedu naudas. Līdz ar to viņš regulāri tiek motivēts sakārtot savas šmuces," stāstīja VVD pārstāvis.
VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, runājot par nelikumīgu atkritumu pārvadāšanu un apsaimniekošanu Latvijā kopumā, uzsvēra: visa veida saimnieciskajām darbībām ar atkritumiem – savākšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kā arī pārstrādei – ir nepieciešamas saņemt speciālas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.
"Ja mēs skatāmies uz soda sankcijas piemērošanu, tad jau šī gada pirmajā pusgadā mums bija 85 šādi lēmumi par nelikumīgām darbībām, bet, ja mēs skatāmies uz iepriekšējo gadu, tad tās bija 164 lietas. Lai likumīgi tiktu veikta atkritumu apsaimniekošana, jāsaņem atbilstoša atļauja. Vai nu AB kategorijas atļauja piesārņojošai darbībai atkritumu pārstrādei vai šķirošanai, vai uzglabāšanai. Vai arī apsaimniekošanas atļauja atkritumu pārvadāšanai vai uzglabāšanai nelielos apjomos, vai arī starpniecības atļauja. Darbības ar atkritumiem bez atbilstošas atļaujas nav pieļaujamas," skaidroja Treijs.
VVD aicina īpašniekus veicot atkritumu nodošanu vai izvešanu no saviem īpašumiem, pārliecināties, vai uzņēmumam ir atļauja atkritumu šo apsaimniekošanai.
