Makšķernieks uzskata, ka šobrīd tiek degradēts makšķernieka kā vides drauga tēls, bet jo īpaši kauns par ierēdņu vienaldzību, kā arī to zivju gribētāju aktivitātēm, kuri pārkāpj visus noteikumus, likumus un nesirgst ar sodāmības sajūtu.
“Ir ļoti daudz cilvēku, kas atstāj aiz sevis šmuci. Piegružo tās pašas ūdenstilpes. Izķer zivis ar mērķi tālāk pārdot, kas ir absolūti nepieņemami. Un, protams, zvanot uz dienestiem, lielākoties saņem pretī atbildi, ka nav ne laika, ne resursu: zvani kādam citam dienestam. Labs piemērs gan ir Rīgas pašvaldības policija, kas ir Rīgas rajonā vienīgie, kas man ir jebkad pārbaudījuši licenci,” raidījumam stāstīja makšķernieks Māris.
Kāds cits raidījuma sastaptais makšķernieks arī atzina, ka inspektorus nav sastapis “pie ūdeņiem, pildot pienākumus. Tie ir tikai kaut kādi tradicionālie reidi. 1. – janvāris – tad pārbauda makšķerēšanas kartes, vai visi samaksājuši, tā ka nav jau īsti ko pārmest”.
Latvijas iekšējos ūdeņos aptuveni 150 000 makšķernieku, 274 pašpatēriņa zvejnieku, kā arī 224 komerczvejnieku darbību uzrauga Valsts vides dienests.
Valsts vides dienestā uzsver – makšķernieku pārmetumi saistībā ar kontroles trūkumu ir nepamatoti. Šobrīd, lai pārkāpēju pieķertu, nereti vairs neesot nepieciešama inspektora tieša klātbūtne.
Viņi izmantojot dronus, eholotes, termokameras un nakts redzamības kameras.
Šogad vien deviņos mēnešos veiktas 3483 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes, pārbaudīti 6256 ūdens objekti, izņemti 1645 zvejas rīki un konstatēti 76 zvejas pārkāpumi iekšējos ūdeņos.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Evija Šmite stāstīja, ka Valsts vides dienestā kopā ir 50 inspektori, 32 strādā iekšējos ūdeņos, 28 pa jūru.
“Ja zvana tieši viņiem un viņi ir kādā objektā, nevar izskriet uz citu, bet visas ziņas tiek piefiksētas, un inspektori arī pārbauda šo ziņojumu par iespējamo pārkāpumu, attiecīgi arī nodrošinoties, lai tiktu savākti visi pierādījumi, un tiešām reaģē,” stāstīja Šmite.