Dienvidkurzemes novada domē stāstīja, ka 2009. gadā Vērgalē un tās apkārtnē diezgan pozitīvi uztverta ziņa, ka AS “Grobiņa” vēlas ierīkot kažokzvēru audzētavu un radīt 20 jaunas darbavietas. Tomēr jau pēc dažiem gadiem zvēraudzētava regulāri piesaistīja pašvaldības un Valsts vides dienesta uzmanību ar normatīvo aktu prasībām neatbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Tā kā tur nebija izbūvēta notekūdeņu savākšanas sistēma, zvēru izkārnījumi krājās zem sprostiem, tālāk noplūstot gruntsūdeņos.
"Lokālā mērogā tas ir nopietni. Kūtsmēslos ir fosfors, slāpeklis. Ja mēslojuma par daudz, tas piesārņo vidi, veicina eitrofikāciju,” skaidroja VVD Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Eva Mahta.
“Mēs ziņojām, rakstījām, apsekojām. Viņi teica, ka pilnveidos, pilnveidos un pilnveidos, bet tā viņi pilnveido līdz šai dienai, un nekas labāk nekļūst,” sacīja Dienvidkurzemes novada domes deputāts Jānis Vitrups.
“Smirdēja, jā, esot smirdējis. Un mušas, ak, Dievs, vienu gadu tas bija ārprāts! Ir bijis arī tā, ka trīs mēnešus algu nesamaksā,” zināja stāstīt kāds Vērgales iedzīvotājs.
Arī Vērgales iedzīvotāja Skaidrīte apliecināja, ka traucējoša smaka ir bijusi.
2019. gadā AS “Grobiņa” maksātnespējas administrators noslēdza nomas līgumu ar SIA “CR 7”, kas tagad uzskatāma par faktisko piesārņojošās darbības veicēju. Situāciju zvēraudzētavā gan tas neuzlaboja, un šī gada martā Valsts vides dienests izteica brīdinājumu par darbības apturēšanu, ja trīs mēnešu laikā šeit neizveidos izkārnījumu savākšanas sistēmu. Tas netika izdarīts.
Tāpēc tagad uzņēmumam uzdots apturēt dzīvnieku novietnes darbību un atbrīvot to no zvēriem līdz 2022. gada 20. janvārim.
“Skaidrs, ka ilgstoša pārkāpumu nenovēršana nav normāla prakse. It īpaši nozarē, kas saistīta ar dzīvām radībām, dzīvniekiem. Mēs atbalstām šo lēmumu,” komentēja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa.
“Tas uzskatāms kā galējs līdzeklis gadījumā, kad šāds piespiedu veids,” norādīja Eva Mahta no Vides dienesta.
SIA “CR 7” valdes loceklis Mārtiņš Grīnfelds komentēt izveidojušos situāciju atteicās, vien piebilstot, ka problēma ar notekūdeņiem netiek risināta, kamēr nav pabeigta īpašuma tiesību pārņemšana.
Zvēraudzētavā nevienu no vadības sastapt neizdevās, bet kāds strādnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāja, ka šobrīd šeit strādā tikai četri darbinieki – pa diviem katrā maiņā. Pārējiem darbs uzteikts vai arī viņi no tā aizgājuši paši. Saskaņā ar viņa teikto, zvēraudzētavā mīt aptuveni 20 000 dzīvnieku.
Pārtikas un veterinārais dienests atbalsta lēmumu par zvēraudzētavas darbības apturēšanu, norādot, ka dzīvnieki jāpārvieto uz citu novietni vai jālikvidē. Konkrētu rīcības plānu no uzņēmuma Valsts vides dienests gaida līdz 6. decembrim. Ja tas netiks saņemts, uzņēmumam var piemērot naudas sodu.
