Latgalē šobrīd zināmas četras vietas, kurās ir ķīmiski atkritumi – informēja VVD. Vienu no šīm teritorijām ar divām ēkām teju hektāra platībā no likvidētā uzņēmuma “Emfel” jau drīzumā pārņems VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Bīstamie atkritumi bijušajā krāsu ražošanas cehā Ludzas novada Felicianovā atrodami joprojām. Izstaigājot ēku, acīm paveras skats uz vairākām mucām. Uzraksts uz vienas no tām liecina, ka šeit glabājies etanols.
Pavisam šeit ir ap 15-20 tonnām krāsu ražošanai nederīgu izejvielu, savukārt Daugavpilī neidentificētas vielas un to maisījumi uzglabāti 60 mucās. Mazākā apjomā ik pa laikam ķīmiskas vielas atrod izmestas “Latvijas valsts mežu” teritorijā.
VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks norādīja: “Notiekot ugunsgrēkam Līvānos, tika konstatēts, ka vecajās stikla rūpnīcas ēkās atrodas vēl joprojām laboratorija ar saviem atlikumiem un arī izejvielu noliktava vecā, kurā tika konstatēts diezgan nozīmīgs apjoms šādu ķīmisko vielu.”
Līvānu novada pašvaldības speciāliste vides pārvaldības jomā Gunita Vaivode stāstīja: “Sadarbībā ar Valsts vides dienestu un glābšanas dienestu tika pieņemts lēmums teritoriju ierobežot. Sazinājāmies ar ēkas un zemes īpašnieku SIA “Saprobalt”. Valsts vides dienests uzdeva par pienākumu uzņēmumam bīstamās ķīmiskās vielas utilizēt noteiktos termiņos.”
VVD apsekošanu vidēji veic trīs reizes gadā un, ja noteiktā termiņā ķīmiskie atkritumi nav utilizēti, maksimālais soda apmērs par to ir 10 000 eiro.
Uzrunātie ēku saimnieki atzinuši, ka apzinās riskus, taču utilizāciju veikt nesteidz augsto izmaksu dēļ, turklāt bīstamus atkritumus pagaidām var nodot atkritumu apsaimniekotājiem tikai Rīgā. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” līdz šim vērsās vairākās par vides aizsardzību atbildīgās valsts pārvaldes iestādēs, iesniedza priekšlikumus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, tomēr risinājums par atbalsta programmu tieši ķīmisko atkritumu utilizācijai aizvien nav rasts.
“Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis Andris Vārna atzīmēja: “Īpašuma vērtība ir četras, piecas reizes mazāka nekā aprēķinātās utilizēšanas izmaksas, ko mēs rēķinām aptuveni 40 000 eiro. Diemžēl nevienas iestādes rīcībā nav finanšu līdzekļu, lai utilizētu šos bīstamos atkritumus.”
Tikmēr VVD pārstāvis Noviks pieļāva: “Tas noteikti ir diskutējams jautājums, ja ir tāda problemātika valstī, to ministrija, iespējams, varētu risināt.”
Statistiku par bīstamo atkritumu uzglabāšanas vietām valstī kopumā VVD nesniedza, taču uzsvēra, ka skaits ir mainīgs un aizvien vismaz reizi gadā tiek atklāta kāda jauna vieta.
