Krustpunktā

Krustpunktā: Politiskā situācija Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām

Krustpunktā

Krustpunktā: pāreja uz mācībām latviešu valodā, sabiedrisko mediju saturs komercmedijiem

Krustpunktā izvaicājam Valsts vides dienesta vadītāju Elitu Baklāni-Ansbergu

Vides dienesta vadītāja: Satraucošais jautājums par AES izveidi Latvijā – kas notiks ar radioaktīvajiem atkritumiem

Saistībā ar atomelektrostacijas (AES) izveidošanu Latvijā šobrīd satraucošais jautājums ir tas, kas notiks ar radioaktīvajiem atkritumiem. To Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

Elektrība no atoma. Kā Somija uzbūvēja vēl vienu reaktoru, un vai savu vajadzētu arī Latvijai?

Vairāk lasi šeit: 

VVD vadītāja pastāstīja, ka dienestā darbojas Radiācijas drošības centrs, kas patlaban kopā ar Ekonomikas ministriju un Igaunijas kolēģiem, pētot citu Eiropas valstu praksi, izvērtē iespējas Latvijā attīstīt nelielas jaudas AES, ko iepriekš enerģētikas eksperti minējuši kā Latvijai piemērotāko. Lai arī pagaidām nevienā valstī šādi reaktori lietoti netiek, tiem prognozē plašu pielietojumu nākotnē.

Jautājums par mazās AES attīstību Latvijā noteikti ir VVD dienaskārtībā, pauda Baklāne-Ansberga.

“Jautājums – kādi būs lēmumi un kādu vietu ieņems atomenerģija mūsu enerģētikas bilancē nākotnē. To vēl ir pāragri spriest. Bet mēs esam gatavi izskatīt šo jautājumu un no tāda drošības viedokļi tie riski nav tik lieli.”

Tomēr patlaban satraucošais jautājums ir tas, kas notiks ar radioaktīvajiem atkritumiem, norādīja Baklāne-Ansberga.

“Jo Latvijā nav tādas radioaktīvo atkritumu glabātuves, lai mēs šo izmantoto kodolenerģiju varētu apglabāt. Pie tiem mūsu apjomiem tādu nav arī lietderīgi būvēt, līdz ar to –

ja tiktu kopīgi, teiksim, arī Eiropas līmenī tāda vienošanās [par mazās AES izveidi Latvijā] panākta, ka valstis, kuras piegādātu kodolenerģiju, arī šos radītos atkritumus savāc, tad tas būtu nopietni apsverams jautājums,” paskaidroja VVD vadītāja.

Vaicāta par iespējamās AES atrašanās vietu Latvijā, Baklāne-Ansberga norādīja, ka vēl ir pāragri spriest iespējamo būvniecības vietu un viņai nav par to priekšstata. “Mēs zinām, ka lielie valsts uzņēmumi interesējas par šo. Šis jautājums vairāk būtu jāvaicā Ekonomikas ministrijai, mūsu enerģētikas uzņēmumiem. VVD, lai arī ieņem nozīmīgu lomu šādos procesos, vērtējot ietekmi uz vidi, tomēr neattīsta šādus projektus un nelemj,” pauda dienesta vadītāja. 

Kopumā no drošības viedokļa AES būvniecībai Latvijā ir daudz potenciālu vietu, taču jautājums ir par sabiedrības attieksmi un spēju pieņemt šādu ieceri, sacīja Baklāne-Ansberga.

KONTEKSTS:

Latvijā lielākā uzņēmuma, valstij piederošās energokompānijas "Latvenergo" stratēģiskais mērķis ir desmit gados dubultot elektroenerģijas ražošanu valstī. Viens no veidiem, kā kāpināt elektroenerģijas ražošanu, ir veidot "mini atomstacijas", liecina "Latvenergo" stratēģisko mērķu prezentācija, kas 2021. gada beigās prezentēta valdībā.

"Latvenergo" atzina, ka modulāro AES – nelielu, dažu simtu megavatu staciju – attīstība nav tuvākā prioritāte, bet vairāku desmitgažu jautājums. Nākotnē prioritāte numur viens ir attīstīt elektroenerģijas ieguvi vēja stacijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt