Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par iestādes nākotni, kā arī atbildēja uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu un iestādes darbības jomu.
Konkursa pēdējā kārtā izvirzītie pretendenti piedalīsies kompetenču intervijās, kuru laikā tiks pārbaudītas viņu vadības kompetences. Balstoties uz gūto vērtējumu, kā arī ņemot vērā visā konkursa gaitā novēroto, komisija nolems, kurš no konkursa finālistiem bijis vispārliecinošākais un saņem visaugstāko novērtējumu, tādējādi kļūstot par konkursa uzvarētāju. Nepieciešamības gadījumā par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes un veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Noslēdzoties konkursam, komisija konkursa uzvarētāju ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš savukārt izlems, vai šī pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja ministrs konkursa uzvarētāja kandidatūru virza izskatīšanai Ministru kabinetā un tur šī kandidatūra tiek apstiprināta, jaunais VVD ģenerāldirektors šajā amatā tiek iecelts uz pieciem gadiem, norāda Valsts kancelejā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Komisiju veido: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, VARAM Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga.
Pretendentu atlases procesā piedalījās arī neatkarīgi novērotāji no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Dabas fonda. Konkursa komisija sadarbojas arī ar drošības iestādēm.
KONTEKSTS:
Valsts vides dienesta vadītāja amats ir vakants pēc tam, kad dažas dienas pēc stāšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Juris Pūce ("Attīstībai/Par") tikās ar toreizējo VVD vadītāju Ingu Koļegovu, un pēc sarunas paziņots, ka viņa atstās amatu. Ministrs pauda, ka ar Koļegovu pārrunātas gan vēsturiskās, gan šī brīža situācijas un esot panākta abpusēja vienošanās. Savukārt Koļegova atklāja, ka viņai citas alternatīvas, kā vien pamest amatu, dotas netika.
Pēc tam uz VVD ģenerāldirektora amatu izsludināts konkurss, kurā Valsts kanceleja saņēma 12 pretendentu pieteikumus.
