Kā vēstulē norāda VAK prezidents Arvīds Ulme (Zaļo un Zemnieku savienība), vides aizsardzības joma Latvijā jau gadiem ir pabērna lomā, un šāda situācija ir radusies ne bez atbildīgā nozares ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) ziņas. Organizācijas vadība uzskaita piecas galvenās problēmas un piedāvā savus risinājumus.
“Latvija strauji zaudē vēl atlikušās izcilākās dabas vērtības – tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes īpaši sargājamās dabas vērtības - purvi, zālāji, ūdeņi, meži -, kas pārstāv Latvijas ainavas dabiskāko un pirmatnējo daļu, kur 86% no dzīvotnēm ir nelabvēlīgā stāvoklī un daudzām tas turpina pasliktināties. Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais,” informē VAK prezidents.
Tikpat kritiskā situācijā esot arī Baltijas jūra, kas pašlaik ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē un vistiešākajā veidā skar visu Latviju. “Mūsu jūras dzelmē guļ aptuveni 40 000 tonnas, no kurām 13 000 tonnas ir ķīmiskās kaujas vielas. Ekologi brīdina, ka ķīmisko atkritumu apvalki 70 gadu laikā var būt sadalījušies un jūrā var ieplūst tūkstošiem tonnu dzīvībai bīstamu ķīmisko vielu,” raksta vēstules autori.
Viņu ieskatā, atbildīgā ministrija nav darījusi pietiekami ne tikai vides problēmu mazināšanā, bet arī sabiedrības izglītošanā par šiem jautājumiem, jo situācijas uzlabošanā izšķiroša nozīme ir nevis tehnoloģijām, bet gan sabiedrības līdzdarbībai.
“Vispirms būtu jāveicina tieši radošo profesiju pārstāvju – visu veidu mākslinieku, mūziķu, dziesminieku, dzejnieku, rakstnieku un žurnālistu iesaistīšanās, rīkojot sabiedrību izglītojošas aktivitātes, akcijas, koncertus, izstādes mežā, skolēnu un studentu vides nometnes utt., nevis “naudas atmazgāšanas” konferences un seminārus. Lai to veiktu, vispirms jālikvidē līdz absurdam birokratizējies Vides aizsardzības fonds un tas jāpārvērš par vides entuziastiem draudzīgu iestādījumu,“ pārliecināts Ulme.
VAK vadība cer, ka jauno valdību veidojošās partijas spēs vienoties par tādu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kuram vides jautājumi un problēmu mazināšana šajā jomā būs ilgtermiņa prioritāte. Savukārt Valsts prezidents kā bijušais vides ministrs aktīvi līdzdarbosies tajā, lai vides jautājumi jaunajā valdībā vairs nebūtu atstāti pabērna lomā.
