VIDEO. «Aizliegtais paņēmiens»: Velozagļa atziņas – arī pieslēgto riteni var nozagt sekunžu laikā un ātri nodot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Neskatoties uz to, ka lombardu darbiniekiem, pieņemot atvesto velosipēdu, ir iespēja pārliecināties Ceļu satiksmes drošības direkcijas  (CSDD) datu bāzē, vai tas nav uz cita cilvēka vārda reģistrēts braucamais, Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Velozagļi” atklāja, ka nozagtu velosipēdu bez problēmām var nodot lombardā. Turklāt paši darbinieki nemaz nav ieinteresēti pētīt, no kurienes nāk atvestais divritenis.

“Klienti mums stāsta, ka pārsvarā ir divas prakses - vest uz lombardiem pēc iespējas ātrāk vai arī projām uz Lietuvu. Un savukārt pie mums nonāk divriteņi no Lietuvas,” nozagto velosipēdu realizācijas shēmu apstiprināja veloveikala īpašnieks Andrejs Uzulēns.

Pieļaujot, ka aizvest nozagto velosipēdu uz Lietuvu nesagādā problēmas, “Aizliegtais paņēmiens” nolēma izpētīt to, cik viegli lombardos nodot velosipēdu bez dokumentiem. Operācijas “Velozagļi” realizēšanā raidījuma komanda sadarbojās ar pieredzējušu velozagli, kurš ar iedotu velosipēdu devās uz vairākiem lombardiem Rīgas centrā, lai to ieķīlātu.

Divos lombardos velosipēdu nepieņēma – pirmajā šobrīd  velosipēdu jau esot gana, bet otrajā atteikuma iemeslu raidījuma iesūtītais ieķīlātājs nesaņēma.  Trešajā lombardā velosipēdu varēja tikai pārdot, savukārt ceturtajā apmeklētājā lombardā “Centrālais lombards” velosipēdu paņēma ķīlā bez jebkādiem dokumentiem. Arī tas, ka velosipēds CSDD datu bāzē reģistrēts uz cita vārda, šajā lombardā nebija traucēklis.

Neraugoties uz to, ka velosipēds pērn pirkts par aptuveni 800 eiro, lombardā ieķīlātājs par to saņēma vien 30 eiro.

Turpinot eksperimentu, nākamajā dienā lombardā ieradās velosipēda īstā saimniece ar tā fotogrāfiju. Lombarda darbinieks nopētīja attēlu un noliedza, ka būtu manījis tādu braucamo, kā arī apstiprināja, ka atvestos velosipēdus lombards pārbauda CSDD datu bāzē, kaut gan var arī to nedarīt.

Pēc brīža ieķīlātājs devās izpirkt velosipēdu, un tajā pašā laikā lombardā atgriezās velosipēda saimniece. Pārdevējs, atbildot uz viņas pārmetumiem, skaidroja, ka velosipēds bijis noliktavā, tāpēc viņš to nebija manījis, bet veikala datu bāzē viņš neskatījies, jo neesot jautāts to darīt.

 “Nu, protams! Kāda gan man interese!” uz pārmetumu par intereses godprātīgas darbības veikšanā attrauca lombarda pārdevējs.

Arī Madara, kurai pirms mēneša nozaga velosipēdu, raidījumam atzina, ka neuzticas lombardu solījumiem pārbaudīt un nepieņemt reģistrētus braucamos.

“Lombardos teica, ka te velosipēdus, visdrīzāk, nepaņems tāpēc, ka tie ir reģistrēti, un viņi pārbaudot, bet nu ticamība maza, ka viņi pārbauda,” sacīja nozagta velosipēda īpašniece.

Arī zaglis, kurš piedalījās raidījuma filmēšanā un kurš savā dzīvē nozadzis vairāk nekā 200 velosipēdus, pastāstīja, ka nozagto manto visbiežāk realizējis tirgū “Latgalīte” vai lombardos. “Kopumā es nodevu Jānim “Latgalītē”. Kad viņu tur ierobežoja policija, viņš teica, ka labāk veselus nenest, bet pa detaļām. Ja viņš neņēma, tad pārsvarā nesu uz “24.lv” Merķeļa ielā. Arī Rīgas mikrorajonos “24.lv” ņem zagtus velosipēdus bez problēmām,” pieredzē dalījās zaglis.

Arī tad, kad nonācis lombardu melnajā sarakstā, vīrietis nav pārtraucis darbošanos un paziņu vidū meklēju cilvēkus, kas  par pieciem vai desmit eiro būtu ar mieru, ka prece tiek nodota uz viņu vārda.

Aptuveni 30 gadu vecais vīrietis ir tiesāts vairākkārt, par velosipēdu zādzībām - divas reizes. Pirmajā reizē ticis pie viena gada cietumā, otrajā  - pie diviem, bet labojies īsti nav, un tagad iekritis trešo reizi.

Vīrietis “Aizliegtajam paņēmienam” atklāja, ka zagt riteņus gājis kā uz darbu, un viņam ne reizi nav gadījusies slēdzene, ko nevarot atlauzt. Zadzis ne tikai Latvijā, bet bijis gan Anglijā, gan Grieķijā un Kiprā. Lai nozagtu braucamos, vīrietis vispirms rūpīgi izplānojot, līdis uz balkoniem, ložņājis par pagrabiem, garāžām un privātmāju pagalmiem

“Cilvēki ir neuzmanīgi, ka atstāj uz balkoniem nepieķēdētus, bet, kad pieķēdēti, tad pārāk vienkārši pieķēdēti. To var viegli izdarīt, pa ātro,” pauda zaglis.

Viņš arī pastāstīja, ka zadzis tikai pašus dārgākos, piemēram, "Cuba", "Break", "Cross" markas velosipēdus, jo par tiem var vairāk nopelnīt.

“Velosipēdus zogu, lai būtu, par ko dzīvot. Un plus vēl [narkotiku] devai. Lūk, tāpēc arī zogu. Un zogu jau gadus vienpadsmit, divpadsmit,” klāstīja zaglis.

Gala rezultātā vīrietis iekritis uz GPS sistēmu, kas ir iebūvēta dārgākajos velosipēdos un ar kuras starpniecību var izsekot velobraucēja pārvietošanās maršrutu. Šādus velosipēdus kā viltus ēsmas velozagļu ķeršanā šobrīd izmanto arī policija. 

Viens no veidiem, kā samazināt finansiālus zaudējumus velosipēda nozagšanas gadījumā, ir tā apdrošināšana. Šonbrīd apdrošināšanas piedāvājumu pret velosipēdu nozagšanu piedāvā tikai kompānija “BTA”.

Piemēram, ja velosipēds veikalā maksājis līdz tūkstoš eiro, par gada apdrošināšanu jāmaksā 29 eiro. Nozagšanas gadījumā kompānija apņemas kompensēt velosipēda vērtību vai nopirkt jaunu braucamo, skaidroja apdrošināšanas aģente.

Lai to apdrošinātu, velosipēdam obligāti jābūt reģistrētam Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Reģistrējot braucamrīku, saimniekam  jānorāda gan velosipēda marka, gan rāmja numurs, gan fotogrāfijā jāfiksē, kā tas izskatās. Tas savukārt lieti noder arī policijai gadījumā, ja velosipēds ir nozagts

Attālināti ar interneta starpniecību reģistrācija maksā nepilnu eiro, bet klātienē, saņemot arī uzlīmi, nepilnus trīs eiro. Kopumā šobrīd CSDD reģistrēti vairāk nekā 26 tūkstoši velosipēdu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti