Rīdzinieki tradicionāli devās nolikt svecītes pie Rīgas pils mūra. Citi atveduši uz šejieni savus bērnus pirmoreiz, lai iedotu viņiem svētkos valdošo siltumu. Šī tradīcija – likt svecītes pie Rīgas pils mūriem radusies tieši pirms 30 gadiem, kad Rīgas pils tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu.
Valmierā atmosfēra bija ārkārtīgi sirsnīga, valmierieši pulcējās pie Sīmaņa baznīcas, kur noslēdzies dievkalpojums, lai dotos lāpu gājienā uz Valmieras kapiem. Kā atzina Latvijas Televīzijas sastaptās jaunsardzes, sajūta ir ārkārtīgi svinīga. “Ir jāsaglabā tas, kas ir svēts, jo tas palīdz dzīvot uz priekšu,” teica jaunsardzes.
Alūksne ir vieta ar bagātām militārajām tradīcijām; tajās atrodas vienas no pirmajām kazarmām Latvijā, turklāt tieši šeit atjaunots Melnās kafijas vakars, kur piemin kadetus, kas gājuši bojā, cīnoties par neatkarību. Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pārstāvis Arvis Salims pastāstīja, ka šī tradīcija Alūksnē iedibinājusies ļoti stabili. Kājnieku skolā veic jauniešu apmācību, turklāt tajā militārās prasmes iespējams apgūt arī brīvprātīgi. Alūksnē pasākumi risinājās visu dienu, un pie 7.Siguldas kājnieku pulka vakarā noslēdzās svētku gājiens.
Bauskā atrodas piemineklis, kas veltīts Latvijas brīvības aizstāvjiem; vietējie to dēvē par Brīvības pieminekli. Bauskā pulcējās simtiem cilvēku, notika svinīgas uzrunas, kā arī tika atklātas svinīgas piemiņas zīmes Bauskas iedzīvotājiem, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību. Svinīgo zvērestu deva arī zemessargi un svinīgo solījumu - jaunsargi. Kā apstiprināja Bauskā sastaptā jaunsardze Līva Klints, kura jaunsardzē ir jau četrus gadus, viņa plāno pēc skolas pabeigšanas studēt Aizsardzības akadēmijā. Jaunsardzē var pieteikties, sākot no desmit gadu vecuma; nepilngadīgajiem nepieciešama vecāku atļauja. To izdarīt var jebkurā tuvākajā jaunsargu grupā. Savukārt par zemessargu var kļūt tikai no 18 gadiem.
Kuldīgā Lāčplēša dienas pievakarē notikusi militārā parāde, un tās dalībnieki gatavojās lāpu gājienam. Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics atzina – šī ir diena, kurā svinam uzvaru un godinām gan dzīvos, gan mirušos karavīrus. Savu ceļu līdz armijai viņš sauc par likumsakarīgu. “Kapelāns ir īpaša kalpošana,” atzina Burke-Burkevics. “Tas ir cilvēks, kas ir klātesošs un palīdz pārvarēt arī ikdienas krīzes brīžus, ar kuru var izrunāties par jebkuru jautājumu.” Miera apstākļos tās var būt arī sadzīves lietas.
Lāpu gājiens Preiļos savukārt noslēdzās pilsētas domes laukumā, kur tika izveidoti gaismas raksti. Uzstājās Preiļu Kultūras centra vīru vokālais ansamblis. Jau noticis aizlūgums baznīcā, bet pēc lāpu gājiena Preiļos skanēs karavīru dziesmas. Vadītājs Alberts Vucāns pastāstīja, ka pirms 22.gadiem 11.novembrī šis ansamblis ticis dibināts. Ansambļa vīri norādīja – dziesma karavīram dod spēku, pacēlumu, jo karavīri vispirms cīnījās par savu dzimtu, savu novadu, kas arī veido viņu valsti.
