Viscaur Latvijā sestdien Lāčplēša dienā godina latviešu karavīrus, kas Brīvības cīņās ziedojuši dzīvību augstāka mērķa vārdā. Gan Bermontiādē 1919.gadā Rīgā un citviet Latvijā, gan citos karos, citos laikos un kaujaslaukos.
Lāčplēša dienas pamatā ir notikumi, kas Daugavas kreisajā krastā Rīgā risinājās jau pirms 98 gadiem Latvijas Brīvību cīņu vienā no smagākajiem un sarežģītākajiem posmiem. Ar nozīmīgāko cīņu tieši 11.novembrī Pārdaugava tika atbrīvota no bermontiešiem. To paveica mazskaitlīga tikai pirms gada neatkarību proklamējušās Latvijas armija. Lāčplēša dienā ne vien svinam šo uzvaru, bet arī pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
Rīga
Piemiņas pasākumi Rīgā sākās ar piemiņas dievkalpojumu un vainagu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Tālāk svētku sajūtas katrs varēja atrast citā vietā. Daudzi izmantoja unikālo iespēju aplūkot Lāčplēša kara ordeni, bet vairāki simti vēroja militāro parādi laukumā pie Brīvības pieminekļa.
Vakarpusē Rīgā, 11.novembra krastmalā, pulcējas daudz ļaužu, lai iedegtu savu sveci. Taču Bermontiādes cīņu vietas bija arī Ķekava, Jūrmala, Saldus, Talsi, Sabile, Kuldīga, Jelgava, Liepāja, Grobiņa, Aizpute. Un karavīrus Lāčplēša dienā godina ne tikai šajās pilsētās, bet daudzviet Latvijā.
Liepāja
Vēju pilsētā sarkanbaltsarkanie karogi sestdien plīvo ar īpašu spēku, bet liepājniekus ar vēja pūtieniem nepārsteigt. Kā daudziem Latvijā, arī liepājniekiem Lāčplēša diena ir ģimenes svētki, un aukstais laiks nav šķērslis, lai būtu kopā.
Pēc Rīgas atbrīvošanas cīņa par Liepāju vēl bija priekšā. Toreiz Latvijas armijas rīcībā bija seši bruņuvilcieni, kurus būvēja paši vai atņēma pretiniekiem, piemēram, sarkanajiem strēlniekiem atņēma vilcienu “Buržuāzijas iznīcinātājs” un pārsauca par “Komunisma iznīcinātāju”. Divi bruņuvilcieni piedalījās Liepājas kaujās, viens no tiem bija šaursliežu bruņuvilciens “Pīkols”
Valka
Valkā Lāčplēša dienā gatavojas astoņu piemiņas stēlu atklāšanai 89 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņai. Piemiņas zīmes iekārtotas pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas, kas mudināja katrā novadā apzināt savus Lāčplēšus. Viens no piemiņas plāksnē iekaltajiem vārdiem būs Pēteris Radziņš - bijušais Latvijas armijas komandieris.
Valkai ir būtiska loma un vieta neatkarīgas Latvijas izveidē. Tieši šogad Valkā gatavojas vērienīgām svinībām par godu Latviešu Pagaidu nacionālās padomes simtgadei, kuras izveidošana un kuras pasludinātā Kurzemes, Vidzemes un Latgales nedalāmība faktiski ielika pamatus tālākajam valsts neatkarības pasludināšanas ceļam.
Jelgava
Tūkstošiem jelgavnieku pilsētā piedalījās svētku gājienā, pulcējoties pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem. Arī pēc koncerta pieminekļa pakājē degošu svecīšu kļuva arvien vairāk.
Latvijas bruņoto spēku virspavēlniecība līdz Latvijas valsts pasludināšanas pirmajai gadadienai nolēma ieņemt Jelgavu. Tā bija kļuvusi par Bermonta Rietumkrievijas spēku tādu kā galvaspilsētu. Ar Jelgavas ieņemšanu 21. novembrī izbeidzās cīņas ar Bermonta armiju. Nākamajās dienās vēl notika nelielas sadursmes starp uzbrūkošās Latvijas armijas avangardu un ienaidnieka arjergardu.
Daugavpils
Vairāki tūkstoši dalībnieku bija arī lāpu gājienā Daugavpilī. Pieteikušies gājienam bija divi tūkstoši dalībnieku, bet piedalījās vēl vairāk, arī Juzefa Pilsudska Valsts poļu ģimnāzijas skolēni. Jaunieši Lāčplēša dienu raksturoja kā patriotiskus svētkus, kas tiek atzīmēti gan skolā gan ģimenē.
Pēc Rīgas atbrīvošanas Latvijas armijai nākamais pārbaudījums - ar kauju par Daugavpili sākās militārā kampaņa par Latgales atbrīvošanu no Padomju Krievijas karaspēka. Tā bija operācija "Ziema" kopā ar Polijas armiju 1920. gada janvārī. Brīvības cīņas var nosaukt par izkristalizēšanās procesu. Kaujās Latvijas teritorijā bieži nevarēja saprast, kurš pret kuru karo. Kā pilsoņu karā. Kaujas laukā ienaidnieks brīžiem bija kopīgs, bet ilgtermiņa intereses dažādas.
Vietējie vācieši sākotnēji apkaroja latviešu vēlmi pēc neatkarīgas Latvijas. Beigās redzēja daudz lielāku ļaunumu sev - Sarkano armiju. Tieši landesvērs veidoja kodolu armijai, kas atbrīvoja Rīgu pirms Bermontiādes no sarkanajiem strēlniekiem. Kamēr Latvijas armija cīnījās Rīgā pret Bermontu, vācu zemessargi sēdēja ierakumos Latgalē pret sarkanajiem jeb padomju Krievijas karaspēku. Vācu zemessargi bija tie, kas gribot negribot palīdzēja Latvijai tapt neatkarīgai.
Saldus
Saldū Lāčplēša dienu atzīmēja ar lāpu gājienu, kas nonāca Kalpaka laukumā. Vakarā cilvēki nesteidza izklīst un izbaudīja svētku sajūtu.
Vēl viena būtiska Brīvības cīņu lappuse ir Rīgas atbrīvošana no Sarkanās armijas 1919. gada pavasarī pirms Bermontiādes. Uz Rīgu karagājienā vēl kopīgi devās latviešu jaundibinātais bataljons ar vācu Dzelzs divīziju. Kopīgu formu un atšķirība zīmju nebija, krēslā notika savstarpēja apšaude, un kaujā krita pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks.
