LSM tiešraižu ieraksti

«Liberālās demokrātijas nākotne». Diskusija konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums».

LSM tiešraižu ieraksti

«Liberālās demokrātijas nākotne». Diskusija konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

Starptautiskā konference «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

VIDEO: Starptautiskā konference «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zāle ceturtdien, 22. augustā, notika starptautiska konference "Baltijas ceļš. Turpinājums.", kuru sabiedrisko mediju portāls LSM.lv piedāvāja skatīties tiešraidē.

Konference sākās plkst. 10, un tajā pārstāvji no Baltijas valstīm, Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēja Baltijas ceļa vietu, lomu un mijiedarbību ar pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu demokrātiskajām revolūcijām Austrumeiropā un Centrāleiropā, kā arī pievērsās izaicinājumiem demokrātijai 21. gadsimtā, liecina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) informācija.

Programma

10.00 Konferences atklāšana: 

  • Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
  • Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents

  • Edgars Rinkēvičs, Latvijas Republikas ārlietu ministrs
  • Nauris Puntulis, Latvijas Republikas kultūras ministrs

10.45 Baltijas ceļš pret Berlīnes mūri Dr. Angela Merkele, Vācijas Federatīvās Republikas federālā kanclere. Videosveiciens

Hitlera–Staļina pakta slepenie protokoli un to publiskošana. Pakta politiskais un tiesiskais novērtējums PSRS Tautas deputātu kongresā un Vācijas Federatīvajā Republikā. Hitlera–Staļina pakta publiskošana un tā seku likvidēšanas nozīme okupēto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionāli demokrātisko atbrīvošanās kustību attīstībā.

  • Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs. Solidaritātes spēks: Baltijas neatkarības kustību bezprecedenta sadarbība

  • Dr. Lauri Melkso, Tartu Universitātes profesors. Hitlera–Staļina pakts un starptautiskie likumi
  • Dr. Rihards Hercingers, laikraksta “Welt/Welt am Sonntag” žurnālists. No Baltijas ceļa līdz Berlīnes mūra krišanai: kā Baltijas valstu cīņa tika uztverta Vācijā

11.30 Nacionāli demokrātiskās revolūcijas Baltijā, Austrumeiropā un Centrāleiropā

Paneļdiskusija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu atbrīvošanās kustības. Atšķirīgais un kopīgais, to savstarpējā iedvesmošanās un ietekme. Baltijas ceļa loma Baltijas valstu neatkarības atgūšanā un tā starptautiskā nozīme. Sapnis par vienoto Eiropu. Baltie plankumi Eiropas kopīgajā vēstures atmiņā.

  • Trivimi Velliste, bijušais Igaunijas Republikas ārlietu ministrs
  • Hildigunde Noiberte, Konrāda Adenauera fonda valdes locekle, bijusī Vācijas Demokrātiskās Republikas opozīcijas kustības locekle
  • Dr. Lubošs Švecs, Prāgas Kārļa Universitātes profesors
  • Aleksandrs Abišala, bijušais Lietuvas Republikas premjerministrs
  • Ježijs Mareks Novakovskis, bijušais Polijas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā.

Moderators: Dr. Edijs Bošs, žurnālists. Paneļdiskusija notika angļu un vācu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.

Konferencē plkst.14.00 piedalījās arī bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, kurš aicināts izteikties par tēmu "Eiropa pēc Baltijas ceļa. 21.gadsimta demokrātijas izaicinājumi un iespējas". 

Savukārt diskusijā plkst.14.30 par demokrātijas nākotni piedalījās Valsts prezidents Levits, Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Una Bergmane, Oksfordas Universitātes profesore Dace Dzenovska, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps, kinorežisors Dāvis Sīmanis un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"). Paneļdiskusijas vadīs žurnālists Edijs Bošs un žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors Arnis Rītups.

Konferences darba valodas - latviešu un angļu. 

Konferenci organizēja LNVM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju, LNB, Konrāda Adenauera fondu un 4.maija deklarācijas klubu.

2019.gadā aprit 30 gadi, kopš 1989.gada 23.augustā notika akcija "Baltijas ceļš", kad ap diviem miljoniem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, iestājoties par savu valstu neatkarību, kā arī prasot atzīt par nelikumīgu 1939.gada 23.augustā noslēgto noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus kopš to parakstīšanas brīža. Cilvēku ķēde sākās pie Tompea pils Tallinā un cauri Rīgai stiepās līdz Ģedimina tornim Viļņā. Baltijas ceļš ar nozīmīgākajām dokumentārajām liecībām par šo akciju kopš 2009.gada ir iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

2019.gadā Baltijas ceļa trīsdesmitgade ir stūrakmens Latvijas valsts simtgades programmas notikumiem, uzsverot un atgādinot šīs unikālās akcijas nozīmi Latvijas valstiskuma atjaunošanā, norādīja LNVM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti