VIDEO: Satversmes tiesa skaidro spriedumu par viendzimuma pāra tiesībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Satversmes tiesa paziņojusi spriedumu lietā par normu, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Piedāvājam tiešraidē skatīties tiesas preses konferenci pēc sprieduma paziņošanas.

Satversmes tiesā vērsās kāda māte, kuras partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. Lietas pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabākajām interesēm, jo tā neļauj personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam.

Pieteicējas skatījumā tiek pārkāpts Satversmes 110. pants, kas nosaka, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt aizsardzību visām ģimenēm. Bet Saeima uzskatīja, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

Savukārt Satversmes tiesa 12.novembrī nolasītajā spriedumā atzina, ka Darba likuma norma, kas ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

VIDEO: Satversmes tiesa paziņo spriedumu par viendzimuma pāra tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu:

LGBT kopiena cer uz labvēlīgu spriedumu

Šis Satversmes tiesas spriedums ir viens no lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas vēsturiskākajiem notikumiem, pirms sprieduma paziņošanas pauda apvienības „Mozaīka” valdes loceklis Kaspars Zālītis. Viņš norādīja, ka šis ir otrs nozīmīgākais notikums pēc homoseksualitātes dekriminalizācijas 1992. gadā.

Vēl pirms sprieduma pasludināšanas Zālītis skaidroja, ka ir grūti prognozēt Satversmes tiesas lēmumu, tomēr kopiena pauž cerības, ka tiesa sniegs norādes Saeimai uz likuma nepilnībām: “Mēs ļoti ceram uz to, ka Satversmes tiesa būs saskatījusi problemātiku mūsu sabiedrībā un ilgstošo likumdevēja nevēlēšanos un izvairīšanos no šī jautājuma risināšanas.”

„Mozaīkas” pārstāvis pastāstīja, ka viendzimuma ģimenes, kurās aug bērni, nav nekāds fenomens Latvijā. Tādas ir vairākas.

“Šajā gadījumā, ja tiesa būs labvēlīga, tad šīm ģimenēm būs iespēja tikt pie tieši tādiem pašiem līdzvērtīgiem atbalsta mehānismiem, kā tas ir citām ģimenēm.

Tas arī pavērsīs ne tikai iespēju viendzimuma ģimenēm, bet arī citām ģimenēm, kurās aug bērni un nav pieejams tēva atbalsts. Tas, kā mēs saredzam, šis nav tikai un vienīgi viendzimuma ģimeņu jautājums, bet vispār kopumā atbalsts jaundzimušajam un atbalsts mātei,” skaidroja Zālītis.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem arī Augstākajā tiesā apsprieda dzīvesbiedru tiesības. Tolaik tika skatīta lieta par īres tiesību piešķiršanu dzīvesbiedram pēc partnera nāves. Jau tad Senāts likumdevējam norādīja, ka ir jārisina jautājums par tiesisko aizsardzību dzīvesbiedru partneriem, norādīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate.

Arī pēc vairākiem gadiem problēma nav atrisināta, tāpēc Dupatei šķiet, ka šīs lietas iznākums būs nelabvēlīgs pieteicējai: “Prognozēju, ka tas iznākums būs negatīvs, jo tomēr tā ir likumdevēja kompetence noteikt, kuram pienākas šis tēva paternitātes atvaļinājums. Es domāju, ka varētu sagaidīt, ka šajā spriedumā ir norāde likumdevējam, ka tā nav normāla situācija un ka šādas attiecības pastāv, ka tā ir ģimene, un tā ir aizsargājama. Likumdevēja pienākums ir rīkoties un tomēr kaut kādu tiesisku regulējumu pieņemt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti