Prezidents lūdzis Kariņu sākt konsultācijas ar partijām par iespējamo koalīciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis "Jaunās Vienotības" pārstāvi Krišjāni Kariņu uzsākt konsultācijas ar pārējām 14. Saeimā ievēlētajām partijām par jauno koalīciju, valdības modeli un tās prioritātēm. To otrdien preses konferencē pavēstīja prezidents, norādot, ka tas vēl nenozīmē, ka Kariņš uzrunāts kā premjera amata kandidāts. Tāpat prezidents no sākuma pieprasījis detalizētu plānu par iespējamās koalīcijas prioritātēm un darbību.

Prezidents: Nākamajai valdībai jābūt reformu valdībai

Levits pirmdien tikās ar visu 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem. Tikšanās laikā prezidents noskaidrojis, kas ir katras topošās frakcijas prioritātes.

Valsts prezidents sarunu laikā esot uzsvēris, ka nākamajai valdībai jābūt "reformu valdībai, jo turpmākie četri gadi būs grūti un Latvijai nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas paātrinātu Latvijas attīstību".

Levits atzina, ka patlaban "izskatās, ka koalīcijā, iespējams, varētu būt trīs vai četras partijas". Prezidents uzskata, ka būtu nepieciešama plašāka koalīcija. Levits iepriekš arī izteicies, ka koalīcijas stabilitātes dēļ "Jaunajai Vienotībai", "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai būtu labāk sadarboties ar "Progresīvajiem".

No sākuma nepieciešams skaidrs plāns

Tāpat prezidents partijām norādījis, ka, pirms viņš nosauc premjera amata kandidātu,

ir nepieciešams izstrādāt koalīcijas līgumu, kur ir norādītas prioritātes, uzsvērts, ka "tā būs reformu koalīcija", un atrunātas vairākas detaļas, kas vēlāk koalīcijai varētu radīt grūtības. 

"Šādam līgumam jēga ir tāda, lai koalīcija varētu strādāt kopā un nebūtu rīvēšanās, lai varētu nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām un panākt attīstību. Vienlaicīgi ir jāizdara reformas un jāpārvar krīzes. Būs ļoti grūts periods, tāpēc vajadzīga stipra koalīcija," pauda Levits. 

Kariņam uztic sākt konsultācijas 

Premjera amata kandidātu Levits uzrunās šī procesa beigās, taču pirmdien viņš ir pilnvarojis "Jaunās Vienotības" pārstāvi Kariņu uzsākt konsultāciju procesu par iespējamo koalīciju.

Tāpat prezidents lūdzis Kariņu viņam ziņot par sarunu rezultātiem pēc nedēļas. 

"Visdrīzāk rītdien sāks jau [konsultāciju procesu], tad redzēsim koalīcijas aprises – vai tās būs trīs vai četras partijas, vai būs partijas, ar kurām būs kādi sadarbības līgumi. (..) No visām sarunām šķiet, ka tās [koalīcijā] varētu būt trīs vai četras frakcijas," sacīja Levits, uzsverot, ka krīzes situācijā labāks variants būtu plašāka koalīcija. 

Zināms jau, ka "Jaunā Vienotība" politiskās konsultācijas sāks otrdien, 4. oktobrī, kad plānota tikšanās ar "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bet turpināsies trešdien, 5. oktobrī, kad uz sarunu aicināta partija "Progresīvie", informēja politiskajā organizācijā.

Prezidents norādīja – ja Kariņam izdosies sarunas ar partijām par nākamo koalīciju, tad viņš varētu tikt uzrunāts kā premjerministra amata kandidāts. Tikmēr iespējamās jauno ministru personālijas prezidents izvērtēs tikai pēc detalizēta jaunās koalīcijas darbības plāna izvērtēšanas. 

Savukārt, ja koalīcijas veidošanu sarunās starp politiskajiem spēkiem būs kādas ideoloģiskas nesaskaņas, tad Levits atgādināja, ka ir iespējams arī dažādos veidos vienoties par sadarbību un atbalstu potenciālajai koalīcijai. 

Levits: Jādomā, kā pārcietīsim šo ziemu

Levits uzsvēra, ka, pirms uzrunā kādu politiķi kā premjerministru, viņš vēlētos redzēt skaidru plānu par jaunās koalīcijas prioritātēm un plānotajām reformām, kā arī valdības modeli, kas ir moderns un elastīgs un kas "nosedz tās nozares, kas līdz šim nav nosegtas, piemēram, zaļais kurss, enerģētika un citas".

Vienlaikus prezidents mudinājis partijas domāt par to, kādā veidā mēs pārcietīsim šo ziemu. 

"Jautājums ir par strukturālām reformām ekonomikā – pārkvalifikācija, nodarbinātība. Arī izglītība un zinātne – šeit es ļoti detalizētus plānus gribu redzēt, kā to īstenot. Ir vesela virkne jautājumu, kas būtu jārisina, lai Latvija attīstītos ātrāk nekā līdz šim," atzīmēja prezidents. 

Trīs vai četri koalīcijas partneri

Kā pirmo uz Rīgas pili prezidents pirmdien bija aicinājis "Jauno Vienotību". Tikšanās laikā Kariņš,  apliecinājis, ka ir gatavs uzņemties arī jaunās valdības veidošanu, taču vispirms esot jāatrod partijas, kuras līdzīgi saredz valsts attīstību.

Kariņš norādīja: "Ja varam izveidot koalīciju un vienoties, esmu gatavs. Vislabāk būtu, ja valstī būtu plašāka koalīcija, kura var nostrādāt visu pilnvaru laiku."

"Jaunās Vienotības" ieskatā labākais valdības modelis būtu, tāds ko veido četras partijas ar "Apvienoto sarakstu", Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem". 

Pret Saeimas jaunpienācējiem "Progresīvajiem" vienā valdībā iebildumi ir Nacionālajai apvienībai, kura norādījusi, ka nepiekrīt partijas iepriekš paustajiem liberālajiem uzskatiem. Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars piebilda: "mūsu atbalstītājiem nav uzticība šai organizācijai, uzticību nopelna ilgākā laika posmā."

"Apvienotā saraksta" pārstāvji norādīja, ka lielāka saprašanās ir trim partijām bez "Progresīvajem", taču tas vēl esot sarunu rezultāts. "Progresīvie" jau pirmdien prezidentam apliecinājuši, ka vēlas būt daļa no koalīcijas, jo pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, viņuprāt, vajadzīga plašāka koalīcija ar 64 mandātiem.

"Apvienotā saraksta" politiķis Edvards Smiltēns pauda: "Vismazāk pretrunu ir starp mums tŗīs partijām, nu, mazliet vairāk diskusijas būtu nepieciešamas ar "Progresīvajiem", lai saprastu saskarsmes punktus."

Savukārt "Progresīvo" pārstāvis Kristaps Briškens atzina: "Mēs pilnībā fokusējamies, lai būtu daļa no koalīcijas kodola un uz to būtu mērķtiecīgi jātiecas."

Nākamajā valdībā opozīcijā varētu palikt trīs partijas, ar kurām lielākā daļa no jaunievēlētās Saeimas nevēlas strādāt kopā.

Zaļo un Zemnieku savienības politiķis Viktors Valainis sacīja: "Tā ir tā cilvēka, kurš tiks nominēts priekšrocībai, ko viņš aicinās, ko ne."

Partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs pauda: "Nekādas sarunas par iespējamo koalīciju neesam prasījuši."

Bet partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers norādīja: "Latvijā vajadzīga rīcībspējīga valdība, kas var valsti izvest no krīzes, un galvenais, lai tajā ir profesionāla valdība."

KONTEKSTS:

Neilgi pēc pirmo provizorisko 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055

Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti