VIDEO: Partijas pēcvēlēšanu dienā vēl atturīgas par jaunas koalīcijas aprisēm

Dienu pēc 13.Saeimas vēlēšanām, 7.oktobrī, partiju, kuras saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem iekļuvušas parlamentā, pārstāvji diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” bija atturīgi par nākamās koalīcijas aprisēm. Politiķi gan paredz ilgas valdības veidošanas sarunas.

Diskusijā piedalīsies Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Krišjānis Feldmans, Nacionālas apvienības līderis Raivis Dzintars, partijas "Saskaņa" vadītājs Nils Ušakovs, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce, partiju apvienības "Jaunā "Vienotība"" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš, "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Kam jāveido nākamā valdība?

Partijas "Saskaņa" vadītājs Nils Ušakovs pauda pārliecību, ka Valsts prezidentam būtu jāuztic vēlēšanās uzvarējušās partijas premjera amata kandidātam – Vjačeslavam Dombrovskim – veidot valdību. Vienlaikus viņš prognozēja, ka valdības veidošanai bez “Saskaņas” būs vajadzīgs laiks vismaz līdz Ziemassvētkiem.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis Krišjānis Feldmans pārliecināts, ka jaunajam Saeimas sasaukumam būs iespēja izveidot stabilu valdību. Viņaprāt, būtu loģiski, ja Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidātam Jānim Bordānam tiktu uzticēta valdības veidošana.

Savukārt "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs bija ļoti atturīgs par valdības veidošanu – partijai vēl iekšēji jāizrunā un jāizdomā šis jautājums. “Tas nav vienkāršs lēmums, ko pieņemt,” viņš piebilda. Partijai esot jāsaprot, kuros jautājumos tā uzstās uz savu pozīciju un kuros ne. Turklāt sarunas esot ne tikai ar koalīcijas iespējamiem partneriem, bet arī ar sabiedrību. 

Tikmēr partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce ir noskaņots pozitīvi – ja vairākums politisko spēku vēlēsies labi funkcionējošu valdību, sarunas var nebūt ilgas. "Attīstībai/Par!" vēl gan neesot neko darījuši attiecībā uz valdības veidošanu, un partiju apvienība plāno pārrunāt šo jautājumu iekšienē. Turklāt prezidents premjera kandidātu nominēs novembrī, un līdz tam partijas varēs sarunāties savā starpā.

Prezidents, nosaucot premjera amata kandidātu, to nedara tukšā vietā, bet raugoties realitātē, norādīja Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. Viņaprāt, provizoriskajos rezultātos redzams – vēlētāji vēlējušies pārmaiņas, un loģiski būtu, ja kādai no jaunpienācējām – “KPV LV” vai Jaunajai konservatīvajai partijai – būtu priekšroka mēģināt veidot valdību.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka valdības veidošana jāuzņemas tai partijai, kas ieguvusi lielāko vēlētāju atbalstu, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Tā kā ar “Saskaņu” neviens neesot gatavs runāt, tai jābūt JKP vai “KPV LV”. Viņš arī pieļāva, ka koalīcijā varētu būt 5 vai 6 partijas.

Kādas sarkanās līnijas?

Tas, cik ātri izdosies izveidot jaunu koalīciju, pēc Krauzes sacītā, atkarīgs no partiju ambīcijām – ko tās vēlas sasniegt.

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka tagad partijām jāmeklē kopsaucēji. Tagad neesot runa par politisko taktiku, bet to, kā partijas var strādāt, lai virzītu ekonomisko attīstību. Visus partiju solījumus iespējami sadrumstalotā koalīcija īstenot nevarēs, uzskata Kariņš. ""Jaunā Vienotība" ir gatava runāt un strādāt."

Pūce uzsvēra, ka sarunās par jaunu koalīciju jāatrod "kopīgas vienošanās" iespējami daudzās lietās, lai nebūtu līdzšinējā prakse – koalīcija vienojas par galvenajām lietām, citus jautājumus šajā procesā atliekot, taču agri vai vēlu nākas pie šīm lietām atgriezties. "Nebūsim iecirtīgi," solīja Pūce.

Feldmans norādīja, ja JKP būtiski, lai jaunā Saeima būtu ar iespējami labāku reputāciju – lai tautas priekšstāvji nebūtu iesaistīti kādos skandālos. Politiķu reputācija būs viens no jautājumiem, ko JKP vērtētu koalīcijas izveidē, teica JKP pārstāvis. Partijai būtiski ir tiesiskuma jautājumi – tiesu un maksātnespējas administrēšanas joma.

NA līderis Dzintars norādīja: "stāsts par maksātnespējas administratoriem" negatīvi ietekmēja NA vēlēšanu rezultātu, taču NA un JKP, visticamāk, atrastu kopsaucēju par darāmo šajā jomā, kur jau daudz kas uzlabots. NA svarīga demogrāfijas joma, kā arī tas, vai tiks stiprināta valsts valoda, vai nav gaidāmi pārsteigumi pilsonības jomā. Viedokļu atšķirības vērojamas par imigrācijas politiku.

Ušakovs norādīja, ka netic tādai koalīcijai, kur ir piecas sešas partijas, kurām ir tik atšķirīgas vērtības un ideoloģija.

"Jaunās "Vienotības"" premjera amata kandidāts atzina: ņemot vērā sadrumstaloto Saeimas sastāvu, liela loma būs nākamajam premjerministram – viņa spējai runāt ar partneriem valdībā un panākt vienošanās.

KONTEKSTS:

13.Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja un parlamentā ievēlētas septiņas partijas un partiju apvienības, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie vēlēšanu rezultāti par balsojumu 1057 iecirkņos no kopumā 1078 iecirkņiem. Vēlēšanās uzvarējusi "Saskaņa", nākamie ir jaunpienācēji – "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!". Saeimā, visticamāk, iekļuvušo partiju līderi ir gatavi plaša spektra valdībai bez «Saskaņas».

Saskaitīti 1078 iecirkņi no 1078

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
13 vietas Attīstībai/Par!
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti