Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Osipovu neapstiprina par Augstākās tiesas tiesnesi
LSM nedēļas ziņu TOPS
Kas noticis politikā, kultūrā, sportā un ārzemēs aizvadītajā nedēļā?
Skaties un uzzini par svarīgāko!
Ziņu TOPS apskatāms arī LSM YouTube, Instagram un Facebook kontos.
Bijušās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā virzīja Saeimas Juridiskajā komisijā, taču parlamenta balsojumā deputāti lēma neapstiprināt Osipovu amatā. Deputāti debatēs norādīja uz Osipovas liberālajiem uzskatiem un darbu ST, kas bija lēmusi, ka Satversme aizsargā visas ģimenes, arī viendzimuma pāru veidotās.
Saeimas lēmums raisīja plašu kritiku gan no tiesnešiem, gan ekspertiem. AT priekšsēdētājs norādīja uz tiesnešu neatkarības problēmām valstī, un prezidents uzsvēra tiesu varas neatkarību no politiķiem. Virkne ekspertu kritizēja deputātus par neprofesionalitāti.
Valdība pieņem Covid-19 ierobežojumu atcelšanas plānu
No 1. marta Latvijā būtiski tiks atviegloti Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi, tostarp veikalu apmeklēšanai vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus, varēs strādāt visas līdz šim slēgtās nozares un atcels darbalaika ierobežojumus.
Tāpat no 1. marta līdz 1. aprīlim daļai nodarbināto tiks atcelta prasība par Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikātu, bet tā saglabājas ārstniecības iestādēs, sociālajā aprūpē un izglītības jomā strādājošajiem, kā arī virknei pakalpojumu sniedzēju, kas nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem. Darba devējam pašam būs tiesības noteikt profesijas, kurās varēs pieprasīt Covid-19 sertifikātu. Savukārt par kārtību pēc 1. aprīļa vēl notiks ekspertu diskusijas.
Situācija uz Ukrainas–Krievijas robežas saasinās
ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā. Par mērķi varētu tikt izraudzīta arī Ukrainas galvaspilsēta Kijeva.
ASV amatpersonas norādījušas, ka vairāk nekā 40% Krievijas spēku pie Ukrainas robežas šobrīd atrodas uzbrukuma pozīcijā un Maskava ir sākusi destabilizācijas kampaņu.
Pašreiz tiek lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi vismaz 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai. Tomēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO novērotāji paziņoja, ka ir konstatējuši pamiera pārkāpumu skaita "dramatisku pieaugumu" uz frontes līnijas Ukrainas austrumos.
Ukrainas austrumu pilsētās Luhanskā un Doneckā, kuras kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien notikuši vairāki sprādzieni. Rietumi bažījas, ka Krievija uzsākusi "viltus karoga" operācijas Austrumukrainā, lai radītu ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Latvija ziemas olimpiādi Pekinā noslēdz ar vienu godalgu
Olimpiskās spēles Pekinā norisinājās no 4. līdz 20. februārim. Latviju olimpiādē pārstāvēja 57 sportisti 11 sporta veidos. Latvijai augstākos panākumus guva kamaniņu braucēji, kuri stafetē izcīnīja olimpisko bronzu.
Noslēguma ceremonijā Latvijas karogu uzticēja bobsleja stūmējam Matīsam Miknim. Viņš kopā ar pilotu Oskaru Ķibermani un stūmējiem Edgaru Nemmi un Dāvi Spriņģi vēl tikai svētdien no rīta noslēdza dalību četrinieku sacensībās, izcīnot piekto vietu.
Dzejniecei Mārai Zālītei – 70
18.februārī dzejniece, rakstniece un dramaturģe Māra Zālīte svinēja 70. jubileju.
Dzejnieces dzimšanas dienā, meita aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa un komponists Kārlis Lācis kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu kameransambli sagatavoja koncertu "Tā runāja..".
Mūžībā devies diriģents Edgars Račevskis
85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas kormūzikas leģenda, daudzkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents, maestro Edgars Račevskis.
Račevskis dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundā. Mācījies Turlavas pamatskolā, tad Liepājās Mūzikas vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Studijas turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, absolvējot Andreja Krūmiņa klasi.
Kopš 1970. gada, esot vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, viņš ir devis neatsveramu ieguldījumu tautas apziņai vienmēr nozīmīgās Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā.
Sācies balvas "Boņuks" publikas balsojums
Sestdien, 5. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2021" pasniegšanas ceremonija, kurā tiks noskaidroti 10 balvas saņēmēji par paveikto latgaliskajā kultūrā 2021. gadā. No 15. februāra līdz 1. martam balvas publikas simpātiju balsojumā atbalstīt savu favorītu aicina ziņu portāli lakuga.lv un LSM.lv.
Raidījumā izmantotie video un foto avoti: ATORF/OESTERREICHISCHER RUNDFUNK, Latvijas Televīzija, LSM, Sporta studija, Valentyn Semenov/Freepik/Pexels.com
