VIDEO: Neatkarības kara simtgades pasākumi Rēzeknē

Pirms 100 gadiem Latgalē norisinājās vienas no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības kara kaujām - cīņas par Latgales atbrīvošanu. Ar lielu poļu spēku atbalstu Latvijas karaspēkam izdevās pārvarēt padomju armijas pretspēku. Rēzeknē notika Neatkarības kara simtgades pasākumi.

Svinīgajā pasākumā bija vērojams lāpu gājiens no katedrāles uz Latgales atbrīvošanas pieminekli, ziedu nolikšana pasākumu pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”.

Pasākumā 9.Rēzeknes kājnieku pulka virsnieka, kapteiņa Oskara Pērkona meita Mirdza Sproģe pasniedza tēva zobenu Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandierim pulkvežleitnantam Gunāram Vizulim.

Nododot zobenu, Sproģe stāstīja, ka tas ir partizāns, kas teju 80 gadus glabāts dažādās slēptuvēs, piemēram, pagrabā un piemājas šķūnītī.

Pērkona meita novēlēja, lai zobens kļūtu par simbolu būt stipriem, gudriem un uzticīgiem tēvijai. Viņa teica, ka neaicina uz jaunām cīņām, bet novēl, lai Latvija plauktu un zeltu miera laikos.

Pasākumā piedalījās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Tāpat pasākumā Rēzeknē piedalījās Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina. Viņa intervijā LTV uzsvēra, ka ir būtiski atcerēties šos notikumus, jo tautai bez pagātnes nav nākotnes. Tā kā kaujās krita arī Polijas karavīri, vēstniece pauda, ka lepojas ar to, ka viņi bija tik drosmīgi, ka cīnījās par mūsu brīvību.

Vēstniece arī sacīja, ka mūsdienās Polijas un Latvijas amatpersonas tiekas regulāri un attiecības ir labas. Tāpat ir militāra sadarbība – Latvijā atrodas Polijas karavīri un Polijas gaisa spēki rūpējas par Baltijas gaisa telpas drošību. Tas parāda, ka mēs esam sabiedrotie un kopīgi stiprinām mūsu reģionu, piebilda Mihališina.

Pēc Bermonta armijas padzīšanas no Rīgas 1919. gada novembrī lielākā daļa Latvijas tika ātri atbrīvota. Tomēr padomju karaspēks vēl bija Latgalē. Lai izvērstu spēcīgu triecienu Latgales frontē, Latvijas armijai vajadzēja sabiedroto, un par tādu kļuva Polija. Ar uzbrukumu kavēties nedrīkstēja, jo Sarkanā armija nocietināja savas pozīcijas. 1920. gada 3. janvārī Latvijas un Polijas karaspēks sāka uzbrukumu Daugavpilij un pilsētu ieņēma. Tam sekoja sīvas kaujas par Ziemeļlatgali, kas turpinājās mēnesi. Karavīru izturību pārbaudīja dziļš sniegs, stindzinošs sals un tīfs.

13. janvārī Padomju Latvijas valdība paziņoja par savas pastāvēšanas beigām. 21. janvārī no lieliniekiem atbrīvoja Rēzekni, bet piecas dienas vēlāk – Ludzu. Oficiāli Latgales atbrīvošana un Neatkarības karš beidzās ar miera līguma parakstīšanu 1920. gada 11. augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti