No pandēmijas satraukuma uz sadzīvošanu ar kovidu
Vakcinācija, testi, maskas – 2022. gads sākās ar nu jau gandrīz aizmirsto kovidu un ierobežojumiem. Tam sekoja ierobežojumu mīkstināšana. No pandēmijas satraukuma pārgājām pie sadzīvošanas ar vīrusu.
Premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") teiktais, ka "jābeidz sabiedrību raustīt" ar Covid-19 ierobežojumiem viesa cerību, ka trauksmainais kovidkrīzes maratons tuvojas beigām.
Pēc pakāpeniskas ierobežojumu mīkstināšanas daļa atviegloti nopūtās, citi cītīgi turpināja manevrēt starp Covid-19 sertifikātu un citu vīrusa prasību labirintiem.
Krievija sāk karu Ukrainā
Vairāk nekā divus gadus ilgusī sāga gan šķietami pēkšņi aprāvās. Pēc vairāk nekā mēnesi ilgām pasaules politiķu spekulācijām, izlūkdienestu novērojumiem un drošības dienestu brīdinājumiem 24. februāris mainīja pasaules dienaskārtību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu.
Ukraina uzskata – Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Putina iecerētais "zibenskarš" izgāzās, jo Ukrainas aizstāvjiem kara pirmajās dienās izdevās atvairīt visus uzbrukumus.
Krievija karu izvēlas turpināt ar zvērīgām metodēm
Krievija karu izvēlējās turpināt ar zvērīgām metodēm. Jau vairāk nekā 10 mēnešus Krievijas karaspēks Ukrainā uzbrucis civilajai infrastruktūrai un iedzīvotājiem.
Daudz no Krievijas pastrādātā karā šokējis pasauli, izsaucot nosodījumu no pasaules valstīm un starptautiskām organizācijām. Krievijā pastāvošais režīms tiek saukts par "teroristisku".
Latvijas Saeima atzinusi – Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu. Eiropas Parlaments pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
Slaktiņi un masu kapi Bučā un Irpiņā; Mariupoles "Azovstaļ" rūpnīcas aizstāvju traģēdija; Izjumas pilsētas, Luhanskas un Harkivas apgabalu nonākšana Krievijas okupācijā; Ukrainas labības eksporta blokāde – spilgtākie, bet vien daži no pierādījumiem Krievijas zvērīgajam karam.
Rietumi ar sankcijām cer apturēt Putina "kara mašīnu"
Jau kopš kara sākuma Rietumi vienojās – Krievija jāizolē no pārējās pasaules. Rietumu zīmoli, boikotējot Krievijas rīcību, pameta tirgu, bet politiskajā līmenī mērķis bijis ar sankcijām apturēt Putina ''kara mašīnu''.
Eiropas Savienība ar sankcijām vērsusies pret Krievijas eliti, iesaldējot tās aktīvus. Sankcijas piemērotas arī lielākajām Krievijas bankām un Krievijas ekonomikai nozīmīgākajām nozarēm. Rietumi apņēmušies atteikties no Krievijas energoresursiem. Eiropas Savienība aizliedza Krievijas ogļu importu, bet ASV – arī Krievijas naftas un gāzes importu. G7 un Eiropas Savienības valstis vienojās par cenu griestiem Krievijas naftai, Eiropas Savienībā noteikti cenu griesti gāzei.
Karam turpinoties, Krievijai piemēro arvien jaunas sankcijas.
Ukraina ar rietumvalstu bruņojumu aizstāvas
Frontes otrā pusē Ukraina ar rietumvalstu militāro palīdzību aizstāvas un vasaras sākumā arī sāka doties pretuzbrukumā. Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Tagad Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma.
Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku no Ukrainas
Kopš kara sākuma bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 7 miljoni cilvēku no Ukrainas, visvairāk – uz Poliju. Kara sākumā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) brīdināja – šī var kļūt par Eiropas gadsimta lielāko bēgļu krīzi.
Uz Eiropu atbēgušajiem valstis palīdz ar pabalstiem, dzīvesvietas nodrošināšanu, nodarbinātību. Arī Latvijā sniedz Ukrainas bēgļiem šāda veida atbalstu, kas nu pagarināts līdz 2023. gada jūlijam.
Latvijā demontē padomju pieminekļus
Krievijas sāktais karš Ukrainā aktualizēja jautājumu par atbrīvošanos no padomju laika pieminekļiem Latvijā. Saeima izvēlējās atbrīvoties no padomju režīmu slavinošiem objektiem. Ar īpašu likumu noteica – totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.
Lielāko uzmanību pievērsa padomju pieminekļa nojaukšanai Rīgā, Uzvaras parkā. Uzvaras parka pieminekļa demontāža ritēja veikli – divu dienu laikā nogāza vairākas skulptūras pieminekļa pakājē, 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas darbiem nogāza centrālo objektu – 79 metrus augsto obelisku.
Padomju pieminekļus demontēja visā Latvijā. Kopš vasaras demontēti vismaz 120 pieminekļi.
Tikmēr Daugavpilī un Rēzeknē iebilda pieminekļu nojaukšanai. Daugavpils dome pieminekļu nojaukšanu apstrīdēja Satversmes tiesā un pieminekļu pakājēs gūla ziedi un sveces, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa") demontāžu sauca par barbarismu. Tomēr beigās Daugavpilī nojauca divus pieminekļus, krita arī "Aļoša" Rēzeknē.
Daļu nojaukto pieminekļu fragmentu mantojuma un mākslas eksperti lēmuši saglabāt Okupācijas muzeja krājumā.
Latvijas darbības izsauca Krievijas draudus – Kremlis brīdinājis ar "asimetriskiem atbildes soļiem" par pieminekļu nojaukšanu.
Somija un Zviedrija sāk ceļu uz NATO
Līdz ar Krievijas karu Ukrainā NATO atzina Krieviju par nopietnu draudu un lēma palielināt Baltijas valstu un visa alianses austrumu flanga aizsardzību.
NATO vienojās arī paplašināt aliansi. Tādēļ Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei.
Abas valstis ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO. Šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Sākotnēji valstu pievienošanos NATO neatbalstīja Turcija. Tagad Turcija paudusi atbalstu, bet valstis vēl meklē kompromisu.
Latvija par prioritāti izvirza aizsardzības spēju stiprināšanu
NATO apņemšanās stiprināt aizsardzību mūsu reģionā nozīmēja arī to, ka Latvija par prioritāti izvirzījusi aizsardzības spēju stiprināšanu.
Latvija vairāk naudu atvēlēs aizsardzībai, – lai stiprinātu valsts drošību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju paātrinātu attīstību, paredzēts, ka 2023. gadā aizsardzības finansējums ir ne mazāks kā 2,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2024. gadā – ne mazāks kā 2,4%, bet 2025. gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5% no IKP.
Aizsardzības ministrija plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu – izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados. Poligona izveidei plāno pārņemt 81 zemes vienību vairāk nekā 1000 hektāru platībā Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā, kas atzīta par piemērotāko jauna militārā poligona izveidei, izvērtējot vairākas iespējamās vietas.
Tāpat Latvija plāno ieviest obligātu militāro dienestu. Valsts aizsardzības dienests sākumā plānots brīvprātīgs, bet pakāpeniski tas kļūs obligāts vīriešiem no 18–27 gadu vecumam. Sievietēm dienests būs brīvprātīgi.
Dienesta ieviešanas likums vēl jāskata Saeimai.
Latvijā ievēlēta 14. Saeima
Latvijā šogad ievēlēja jauno, 14. Saeimu.
14. Saeimas vēlēšanas noslēdzās ar lielāku aktivitāti nekā pirms 4 un 8 gadiem. Pie vēlēšanu iecirkņiem 1. oktobrī veidojās rindas, kopumā pie urnām devās 59,3% balsstiesīgo.
Parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055
Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06
Neizpalika arī pārsteigumi. 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas – "Attīstībai/Par!", "Saskaņa" un "Konservatīvie". Neiekļūstot Saeimā, atkāpās mūžīgās opozīcijas partijas "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs, "Konservatīvo" valde, apvienības "Attīstībai/Par!" veidojošo partiju sadarbībā iestājusies pauze.
Jauna valdība
Pēc vēlēšanām iezīmējās nākamās koalīcijas kodols – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienībā.
Valdībā tikt spīdēja arī Saeimas jaunpienācējiem "Progresīvajiem". Taču izrādījās, ka galds uz trim kājām ir stabilāks par galdu ar četrām. "Progresīvos" atstāja opozīcijā.
Prezidents valdību uzticēja veidot "Jaunās Vienotības" līderim Krišjānim Kariņam. Dažu nedēļu laikā – ar ministru biedru amatu ieviešanu un jaunas ministrijas izveidi – Kariņam izdevās izveidot savu otro Ministru kabinetu, kas ir 21. kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
"Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība jaunajā valdībā katra atbildēs par četrām ministrijām, bet "Jaunā Vienotība" Kariņa personā ieņems premjera posteni, kā arī pārraudzīs sešas ministrijas, tostarp jauno Klimata un enerģētikas ministriju.
Energocenu krīze
Jauna ministrija esot vajadzīga, jo steidzami jāmeklē izeja no energocenu krīzes un jāstiprina valsts energodrošība. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tāpēc cilvēkus mudina virzīties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Sākās "saules paneļu bums" – katru mēnesi vismaz 1000 mājsaimniecību Latvijā aprīko ar saules paneļiem.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, plašāks mājokļa pabalsts. Vienojās arī par atbalstu uzņēmumiem.
Inflācijas rekordi
Šogad krietni auga ne tikai apkures rēķini, bet arī preču un pakalpojumu cenas. Ja 2021. gads Latvijā noslēdzās ar gada inflāciju 7,9% decembra mēnesī, tad 2022. gadā inflācija turpināja kāpt.
Jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.
Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%.
Latvijas Banka paaugstināja gada vidējās inflācijas prognozi no 16,9% līdz 17,3%.
Latvijas ekonomikā – lejupslīde, bet atkopšanos prognozē vien nākamā gada vidū.
Izmaiņas vadošos amatos
Atkopšanos vajadzēs arī vairākām valsts iestādēm.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu aizdomās par krāpšanu saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu. KNAB pat neilgi aizturēja CVK vadītāju Kristīni Bērziņu un lūdza Saeimu viņu atstādināt, lai arī Bērziņa jau iepriekš pauda, ka amatā negrib palikt.
Amatkrēsls sašūpojās arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājai Ievai Jaunzemei. Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") izdeva rīkojumu viņu atstādināt. Jaunzemi plānots rotēt uz departamenta direktores amatu Finanšu ministrijā.
Vēl 13. Saeima negaidīti noraidīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci, bet par KNAB vadītāju parlaments atkārtoti apstiprināja Jēkabu Straumi.
Tikmēr Jūrmalas ilggadējo mēru Gati Truksni atzina par vainīgu apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu un sodīja ar 5000 eiro. Truksnis nolika pašvaldības deputāta mandātu. Vēlāk viņu pieņēma darbā par domes priekšsēdētājas padomnieku, kur viņš saņems lielāku atalgojumu nekā iepriekš mēra krēslā.
Aizdomu ēna krita arī pār citām pašvaldībām. Līvānu domē un mēra Andra Vaivoda privātmājā notika kratīšana iespējamas Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas dēļ, bet Mārupes mēram Andrejam Encem celta apsūdzība par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Bunkus slepkavības lietā – apsūdzības trim personām
Apsūdzības celtas arī trim personām maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā.
Slepkavības organizētājs miris. Pret vienu personu lieta izbeigta, bet šoferis nav identificēts.
Pasūtījuma slepkavība izmaksāja 300 tūkstošus eiro. Izmeklēšanas laikā arests uzlikts līdzekļiem 50 miljonu eiro apmērā.
Pirmo reizi Bunkus mēģināja noslepkavot jau 2016. gadā. Izmeklēšanā izdevies iegūt pierādījumus par aizturēto personu saistību arī ar citām slepkavībām.
Par 2022. gadu vērts pieminēt...
Arī citi notikumi šogad radīja līdzīgu blīkšķi kā policijas specvienību ielaušanās "Baltic International Bank" ēkā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja finanšu pakalpojumu sniegšanu bankā. Piemēram, aizejošā Saeima nolēma no nākamā gada minimālo algu celt līdz 620 eiro. Latvijā ieviesa ilgi gaidīto depozīta sistēmu. Lielbritānija piedzīvoja trīs premjerus – no Borisa Džonsona pie Lizas Trasas līdz Riši Sunakam. Un pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus. Bez šiem notikumiem 2022. gada ziņu lenti piepildīja vēl citi nozīmīgi notikumi.
Traumatisko dzemdību stāsti
Šogad sabiedrībā plaši izskanēja sieviešu stāsti par traumatiskām un vardarbīgām dzemdībām Latvijas dzemdību iestādēs. Tā kā viens no aizsargfaktoriem ir mātes informētība, tad aktualizējās sabiedrības izglītošana un reālistisks dzemdību pieredzes skatījums.
Tāpat no 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija jeb atsāpināšana dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete. Epidurālā anestēzija arī līdz šim bija valsts apmaksāts pakalpojums, bet tikai pie noteiktām indikācijām un pēc ārsta pieprasījuma. Tādēļ bija situācijas, kad atsāpināšana tiek veikta, bet pēc tam dzemdētājai par to piestāda rēķinu.
Tikmēr imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko par iespējamu seksuālu vardarbību pret pacientēm stājies tiesas priekšā.
Iespējamais valis, valzirga sāga un lāča vajātājs
Tauta un eksperti arī lauza šķēpus par to, ka, iespējams, pie Ragaciema Rīgas līcī manīts valis. Eksperti uzskata, ka vaļa viesošanās Latvijas piekrastē ir iespējama, turklāt tas nebūtu pirmais šāds gadījums. Izskanēja vēl cita versija – redzētais varētu būt kaitbordists, nevis vaļa aste.
Latviju šogad pārsteidza arī valzirgs, kas kādā vasaras naktī ievērots Liepājas pludmalē, vēlāk redzēts Slīteres Nacionālā parka jūras piekrastē. Pēcāk valzirgu manīja Somijā Somu līča piekrastē. Valzirga sāga gan noslēdzās pavisam bēdīgi – dzīvnieku pārvietojot uz slimnīcu Somijā, tas nomira.
Bet dabas aizstāvjus pārsteidza ziņa par brūnā lāča trenkātāju. Augustā Lubānas mitrāja tuvumā kāds autovadītājs ar auto vajāja pusaugu lāci. Trenkātājs atzina savu vainu un nožēlo nodarīto, taču tas viņu neatbrīvo no 600 eiro soda.
Mākslas cenzūra Rotko centrā
Sodu stingra nosodījuma veidā nopelnīja arī Daugavpils pašvaldība, pēc kuras spiediena Marka Rotko mākslas centrs izņēma no ekspozīcijas trīs igauņa keramiķa Sandera Raudsepa personālizstādes darbus – "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus".
Darbu izņemšanu no izstādes par cenzūru nosauca Nacionālā mākslas muzeja direktore un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Daugavpils domes rīcību stingri nosodīja Latvijas Muzeju biedrība, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prasīja domei paskaidrojumu. Daugavpils dome cenzūru savā darbībā nesaskata.
Laikmetīgās mākslas muzeja iecere – apstājusies
Taču atbildīgajā Saeimas komisijā mākslas darbu izņemšana no izstādes Daugavpilī aktualizē jautājumu par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību.
Muzeju vajag, bet valsts mēroga kultūras būves – Laikmetīgās mākslas muzeja – ieceres īstenošana jau ilgstoši ir apstājusies. Nozares eksperti brīdina, ka sekas tam būs smagas.
Nacionālā koncertzāle būs Kongresu namā
Tikmēr citas valsts mēroga kultūras būves ieceres īstenošana kāpusi uz skatuves. Nacionālā koncertzāle būs Kongresu namā Rīgā.
Pēc vairāk nekā gadu ilgušas iespējamo koncertzāles atrašanās vietu izvērtēšanas par labu Kongresu nama pārbūvei lēma arhitekti, Kultūras ministrija un arī valdība. Pēc sākotnējām prognozēm koncertzāli varētu uzbūvēt līdz 2029. gadam, un projektu kopīgi īstenos Kultūras ministrija un Rīgas dome.
Liepāja – ''Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027''
Pirms koncertzāles uzbūvēšanas jau skaidri zināms, kura Latvijas pilsēta 2027. gadā nesīs "Eiropas kultūras galvaspilsētas" titulu. Šis gods ticis Liepājai, kas konkursa finālā sacentās ar Daugavpili un Valmieru. To maijā izraudzījās starptautiska žūrija.
Tagad sācies vērienīgs darbs pie programmas sagatavošanas, jo Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētai ir iespēja piešķirt kultūrai centrālo vietu un iedzīvotājiem atklāt Eiropas Savienībā un ārpus tās pastāvošo kultūras izpausmju lielo daudzveidību.
Latvijas rudens filmu maratons
Ar daudzveidību izcēlās arī Latvijas rudens filmu maratons. Katru nedēļu vismaz viena Latvijas filmas pirmizrāde – tāds izskatījās rudens kalendārs kinoteātros, kad dažu mēnešu laikā uz ekrāniem nonāca aptuveni 20 pašmāju kino darbi.
Bagātīgā kino raža daļēji skaidrojama ar pandēmijas ietekmi, jo iepriekš nebija iespējams tās izrādīt kinozālēs. Šis pirmizrāžu birums pat pārspēj simtgades programmu, kas kopumā aptvēra 16 filmas. Latvijas kino veidotāju veikums novērtēts arī ārzemēs, jaunajām filmām plūcot laurus dažādos festivālos.
Pasaules kausu futbolā izcīna Argentīna
Sporta lauciņā grandiozākais festivāls bija Pasaules kausa izcīņa futbolā. Finālturnīrs Katarā izvērtās spraigs politiski un vispārcilvēciski vēl pirms spēļu sākuma, bet komandas gādāja par intrigu un spilgtām emocijām arī futbola laukumos. Pasaules kausu izcīnīja Argentīna.
Latviešu līdzjutēji atbalstīja katrs savus favorītus, jo Latvijas izlase kvalifikācijā uz vietu finālturnīrā praktiski nepretendēja.
Latvijas futbols izkāpj no dziļākās bedres
Latvijas valstsvienības sniegums gada gaitā brīžiem iezīmēja rāpšanos ārā no dziļākā dūksnāja, bet citkārt ļāva noprast, ka bedres mala tik drīz vēl rokā nedosies. Vīriešu valstsvienība izkļuva no dziļākā pagraba Nāciju līgā un pakāpās soli augstākā līmenī, savukārt futbola kluba "RFS" iekļūšana Konferences līgas grupas kārtā atveda uz Rīgu tik augsta līmeņa klubus, kādi Latvijā ilgākus gadus nebija redzēti.
Ziemas olimpiskās spēles ar Ķīnas nulles kovida politiku
Neparasts un vienlaicīgi vērienīgs sporta notikums bija Pekinas ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles ar Ķīnas nulles politiku cīņā pret Covid-19 galvenajā lomā.
Sporta kontekstā kamaniņbraucēji ar bronzas godalgām stafetē gādāja, lai Latvija parādītos medaļoto valstu sarakstā. Mazāk prieka bija skeletonā un bobslejā, kā arī hokeja valstsvienība olimpiskā turnīra noslēgumā lielāku vērību ieguva ar vairāku veterānu paziņojumiem par izlasē noslēgtām sporta gaitām.
Pasaules hokeja čempionātā Latvija netiek ārpus grupas
Savukārt aizvadītais hokeja pavasaris Latvijas līdzjutējus pasaules čempionātā aizvadīja pa labi zināmu taciņu – komanda līdz pēdējam cīnījās par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, tomēr palika aiz astoņām labākajām valstsvienībām.
Graudiņa/Samoilova – otro reizi Eiropas čempiones pludmales volejbolā
Labāki sasniegumi Latvijai – pludmales volejbolā. Otro reizi par Eiropas čempionēm pludmales volejbolā kļuva Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova (agrāk – Kravčenoka). Zelta duets ceļā uz titulu pārspēja arī iepriekš neuzveiktas sāncenses un var droši raudzīties uz vēl ambiciozākiem mērķiem.
Iepriecina arī Latvijas basketbolisti
Iepriecināja arī vīriešu basketbola valstsvienība, ne tikai pirmo reizi iekļūstot Pasaules kausa finālturnīrā, bet kvalifikācijā arī parādot, ka spēcīgākajā sastāvā spēj rādīt varenu sniegumu. Nākamgad Āzijā komandai būs iespēja cīņā par Pasaules kausu likt ar sevi rēķināties arī basketbola pasaules varenajiem.
Ja kungi nopelnīja biļetes uz Pasaules kausa finālturnīru, tad dāmas vēl pirms kvalifikācijas noslēguma garantēja dalību 2023. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.
Ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāvi noslēdzies vesels laikmets
Skumja ziņa septembra sākumā pāršalca Lielbritāniju un visu pārējo pasauli. 96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Ar karalienes nāvi noslēdzies vesels laikmets Lielbritānijas un visas pasaules vēsturē.
Vēl dažas dienas pirms nāves karaliene pildīja valsts galvas pienākumus, uzticot valdības veidošanu jaunai premjerministrei.
Elizabete II valdīja vairāk nekā 70 gadus.
Par jauno Apvienotās Karalistes valdnieku ir kļuvis princis Čārlzs. Viņš būs pazīstams kā karalis Čārlzs III.
91 gada vecumā miris pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs
Kāda vēstures lapa aizvērās arī Krievijā. 91 gada mūžībā devās pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Viņš nomira pēc ilgas, smagas slimošanas.
Latvijas vēsturē viņš iegājis kā cilvēks, kura sāktās reformas pietuvināja PSRS sabrukumu un pavēra ceļu Latvijas neatkarības atjaunošanai.
Bet Krievijā daudzi tā arī nespēja piedot Gorbačovam, ka viņš sagrāvis "diženu lielvalsti". Komunisti viņi raksturo kā "nodevēju".
2022. gadā mūžībā devās arī vairākas izcilas Latvijas personības.
Ar rekordlielu ziedojumu summu noslēdzies labdarības maratons "Dod pieci!"
Gads noslēdzās ar ikgadējo sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci!". Tas šogad notika no 16. līdz 22. decembrim un bija veltīts Latvijā nonākušo ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam.
Veselu nedēļu Radio 5 – "Pieci.lv" dīdžeji 24/7 režīmā raidīja no īpašas stikla studijas Doma laukumā Rīgā, kur atskaņoja ziedotāju izvēlētās dziesmas, dalījās ar cilvēku pieredzes stāstiem un ekspertu viedokļiem.
Devītais labdarības maratons finišēja ar akcijas vēsturē lielāko saziedoto summu – ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam kopā saziedoja 804 384 eiro.
Raidījumā izmantotie video un foto avoti: ''4. studija'', Aizsardzības ministrija, AP, BBC News, Dmytro Smoliyenko/Ukrinfo/SIPA, EEERR, FRAFP, FRAFPS, GBBBC, Gustavo Garello, Jemal Countess - Pool via CNP, Latvijas Televīzija, LETA, LSM, Pexels, Pixabay, picture alliance/Consolidated News Photos, Sporta studija, Ukraine Presidency, USCBSN, USDOS, US Pool, USUNT, valzirga aculiecinieka video, vaļa aculiecinieka video, ZZVNRP.
