VIDEO. LSM.lv 2021. gada notikumu apskats

2021. gads – olimpiskais gads

Par spīti kovida pandēmijai, 2021. gadā notika vasaras olimpiskās spēles Tokijā un gan Latvijas olimpieši, gan paraolimpieši mājās atveda prāvu klāstu medaļu. 

Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem 3x3 basketbolā kļuva Latvijas izlase ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā, mājās pārvedot zelta medaļas. Savukārt Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam, piedaloties sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem, Tokijas olimpiskajās spēlēs izdevās izcīnīt bronzas medaļu.

Olimpiešu panākumu pēdās sekoja paraolimpisko spēļu dalībnieki, kuri Tokijā Latvijai nopelnīja piecas medaļas. Latvijas sportiste Diāna Dadzīte diska mešanā izcīnīja sudraba godalgu, bet šķēpa mešanā – bronzu. Tikmēr Aigars Apinis saņēma Tokijas paraolimpisko spēļu bronzas medaļu par izcīnītu 3. vietu diska mešanā. Savukārt jātnieks Rihards Snikus ar zirgu “King of the Dance” nopelnīja divas sudraba godalgas.

Visu gadu dzīves toni diktē kovida pandēmija

Kovida pandēmija bijusi uzmanības centrā visu gadu gan Latvijā, gan pasaulē. Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Gada laikā neierastā ikdiena nepārtraukti mainījās. Atkarībā no Covid-19 saslimstības līmeņa valstī tika pastiprināti vai atviegloti epidemiologiskās drošības pasākumi, vakcinācija pret vīrusu pārtapa par balstvakcināciju un arī pats kovids gada laikā mainījās – 2021.gads sākās ar kovida alfas paveidu, bet nu esam nonākuši līdz pagaidām maz izpētītajam, bet lipīgajam un satraukumu raisošajam omikronam.

Tikmēr iedzīvotāji Rīgā un reģionos pulcējās pasākumos pret Covid-19 vakcināciju un ierobežojumiem. Daudzskaitlīgākā akcija augustā notika Rīgā, pulcējot ap 4000 cilvēku.

Jaunajās vietvaru teritorijās notika pašvaldību vēlēšanas 

5.jūnijā notika pašvaldību vēlēšanās, kurās iedzīvotāji izraudzījās domju deputātus, kuri strādās jaunās aprises novados, pie vēlēšanu urnām devās 34,01% balsstiesīgo, kas ir zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pašvaldības vēlēja 40 vietvarās. Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā, kur balsošana notika 11. septembrī. Tāpat septembrī vēlēšanas notika Varakļānu novadā, kurš sākotnēji bija iekļauts Rēzeknes novadā, bet pagaidām nolemts nepievienot to citam novadam. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.  

Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā

Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instance tiesa 22. februārī pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Tostarp tiesa nolēma konfiscēt arī Lembergam piederošo nekustamo īpašumu Puzē. Lembergu apcietināja uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas.

Purvciemā nošauts futbola aģents Bezzubovs

Rīgā, Purvciemā 14. aprīļa rītā nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu, kad viņa automašīnai ceļu aizšķērsoja melnas krāsas "BMW X5" ar Krievijas numurzīmēm. No šī auto Bezzubova virzienā tika raidīti vairāki šāvieni. Futbola aģents gāja bojā notikuma vietā. Nākamās dienas rītā policija Mežaparkā atrada slepkavībā izmantoto spēkratu.

Policija noziegumu saista vai nu ar viņa profesionālo, vai ar privāto dzīvi. Lietā ir 12 aizdomās turētie.

Konkurences padome atklāj 10 būvuzņēmumu karteli

Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.

Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas tika īslaicīgi aizturētas un kopumā sešām personām tika dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.

Konkurences padome konstatējusi pārkāpumus 10 uzņēmumu darbībās un kopumā tiem piemērojusi sodus vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. No lēmuma spēkā stāšanās brīža sodītajiem uzņēmumiem gadu būs aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. 

Saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra piemēros finanšu korekcijas 25 Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētiem projektiem, kas nozīmē, ka valstij ies secen vismaz 18 miljoni eiro no ES fondu līdzekļiem.

«Printful» kļuvis par Latvijas pirmo «vienradzi» 

"Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" pavasarī ieguva 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sasniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību.

Vācijai un ASV jauni līderi 

Vācijas politikā sācies jauns laikmets, jo pēc 16 gadus ilgās valdīšanas kancleres posteni pametusi kristīgo demokrātu līdere Angela Merkele un par jauno valdības vadītāju kļuva sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs. Bundestāga deputāti ar 395 balsīm par un 303 balsīm pret apstiprināja Šolcu kanclera amatā. Septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās Šolca pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija apsteidza līdzšinējās kancleres Merkeles Kristīgo demokrātu savienību.

Savukārt ASV prezidenta amatā šogad, pēc inaugurācijas, Donaldu Trampu nomainīja Džo Baidens. ASV prezidenta vēlēšanās, kas notika 2020.gada novembrī, balsu skaitīšana ilga vairākas dienas.

Noslēgusies 20 gadus ilgā ASV misija Afganistānā

Viens no ASV jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena pirmajiem darbiem bija izvest ASV un NATO spēkus no Afganistānas. Tas arī izdevās – 31.augustā noslēdzās 20 gadus ilgā ASV misija Afganistānā.  

Sabiedroto atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.

Lukašenko režīms: No “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanai līdz migrantu krīzei 

23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču.

Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Tomēr Lukašenko režīms atbildēja, ielaižot valstī tūkstošiem ieceļotāju no Tuvo Austrumu reģiona. Viņu mērķis bija Eiropa. Līdz ar to 2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt Savienības ārējo robežu.

Sabiedrības diskusiju objekts šovasar – Brektes murālis 

Vasarā sabiedrībā raisījās diskusijas par mākslinieka Kristiana Brektes murāli "Veltījums Džemmai Skulmei" uz Rīgas 40. vidusskolas sienas.

Advokāte Viktorija Jarkina lūdza policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu Brektes darbos. Valsts policija pēc Jarkinas iesnieguma saņemšanas ierosināja kriminālprocesu, tomēr vēlāk tas tika izbeigts.

Tikmēr iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") pauda viedokli, ka tiesībsargājošām institūcijām nav uzdevums lemt, kurš mākslas darbs ir vai nav atbilstošs kāda cilvēka priekšstatam par pornogrāfiju. 

Aizvadīti XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Dažādi pretrunīgi viedokļi pavadīja arī pērn pārceltos XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas šogad daļēji norisinājās klātienē, bet daļēji – virtuālajā vidē. Šī gada svētki visbiežāk dēvēti par e-dziesmu svētkiem vai digitālajiem svētkiem.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notika no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Svētku kopējo programmu veidoja 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. 

Raidījumā izmantotie video un foto avoti: Delfi.lv, Latvijas Televīzija, LSM, Pexels, Sporta studija, US Pool, ZZVNRP.