Sadaļas Sadaļas

VIDEO: Ledus Gaujā pie Carnikavas izkustas neilgu brīdi pirms tā spridzināšanas

Naktī uz ceturtdienu ledus Gaujā pie Carnikavas ir nedaudz sakustējies un ūdens līmenis pazeminājies, tomēr, lai novērstu plūdu draudus, ledu Gaujā spridzināja. Neilgu brīdi pirms sprādziena ledus Gaujā sāka kustēties, tomēr zem ledus novietotie spridzekļi tika detonēti.  

ĪSUMĀ:

  • Lai novērstu plūdus, nolēma spridzināt ledu Gaujā pie Carnikavas.
  • Neilgu brīdi pirms sprādziena ledus Gaujā sāka kustēties.
  • Straume strauji kausēja ledu – paspēja ielikt pusi no plānotajiem 300 kg sprāgstvielu.
  • Zem ledus novietotie spridzekļi tika detonēti.
  • Carnikavas novada vadītāja spridzināšanu vērtē kā kļūdu. 
  • DAP: sprādzienā varēja ciest zivis, mainīties upes gultne, tomēr darbi ir saskaņoti.
  • Gados vecākie gan atceras, ka ledus spridzināšana Gaujā jau ir bijusi arī agrāk.

Video: Georgs Indulēns


Lai vērotu ledus spridzināšanu Gaujā, Carnikavā bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku.

Ap četrdesmit  Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru pie ''Cēlājiem'', kas ir vienīgā vieta, kur ledu var spridzināt, jo upes dziļums ir ap četriem metriem, ieradās jau pirms deviņiem rītā. Katrai grupai savs uzdevums. Pirmie uz ledus kāpa vīri, kam jāizurbj ledū caurumi. To skaits gan bija mazāks, nekā sākotnēji bija plānots.

Ledus Gaujā pie Carnikavas izkustas neilgu brīdi pirms tā spridzināšanasSintija Ambote

NBS Kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Edmunds Svenčs stāstīja, ka “ir izveidojusies vižņu robeža, un tas vienlaidus ledus gabals kļuvis mazāks. Tad kaut kur ap 200 caurumiem mēs esam uztaisījuši. Uz katru caurumu liksim vienu kilogramu sprāgstvielas”.

Vispirms gan katrs izurbtais caurums tika pārbaudīts, tad tajos ievietoti tādi kā koka krusti, kur tad arī piestiprināta sprāgstviela. 

Ilgi gaidītais spridzināšanas brīdis tiek pārcelts un pārcelts, jo ledus kļuva aizvien trauslāks, un jāstrādā ir ļoti uzmanīgi.

 “Neko sliktāk ar spridzināšanu mēs izdarīt te nevarēsim. Tikai kaut ko uzlabot. Varam jau gaidīt, bet viņš vēl tikai aug un aug, un turas kā viens liels korķis,” sprieda Edmunds Svenčs.

“Vajadzētu tā, ka desmit minūtes ātrāk tas sprādziens notiek, nepaspējām izlikt visu sprāgstvielu, kuru plānojām. No VUGD puišiem sapratām, ka nevar riskēt, viņi paši sāka lūzt iekšā un ledus strauji kļuva melns, jo apakšā straume viņu kausēja. Tad mēs no plānotajiem 300 kilogramiem ielikām pusi un pēdējā brīdī paspējām uzspridzināt.

Manuprāt, viss notika tā, kā vajag un īstajā secībā. Bija sprādziens, atslāba spiediens un tieši nāca lielāka straume,” situāciju īsi pēc notikušā skaidroja Svenčs.

Svenčs gan vēl norādīja, ka Gaujā vēl tuvāk jūrai ir seklas vietas, kas arī var radīt sastrēgumus, ja straumes spiediens nebūs pietiekams.

Vietējos gan mazliet bažīgus darīja, kādu ietekmi ledus spridzināšana atstās uz zivīm.

“Protams, ka ietekme pastāv jebkurā gadījumā, pielietojot spridzekļus noteikti būs, bet kāds tas būs, tas jau ir Dabas aizsardzības pārvaldes ziņā. Mums tādas pieredzes nav. Mums ir bijusi līdzīga pieredze ar šādu vižņu sablīvējumu, bet tomēr pēc kāda laika tas ledus ir izgājis,” stāstīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Latvijas Zemnieku savienība).

Viņa spridzināšanas darbus vērtē kā kļūdu, jo bez tā, ka ledus jau īsi pirms spridzināšanas bija sācis kustību, arī dienas garumā bijušas vairākas citas pazīmes.

Šī bijusi pirmā ledus spridzināšana uz Gaujas upes kopš neatkarības atjaunošanas.

“Vienā vārdā es to vērtēju kā kļūdu, jo dienas garumā mēs redzējām, ka ledus sāk krakšķēt un vietas, kas bija ledainas, palika tumšas un faktiski tikai laimīgas sagadīšanās dēļ tajos darbos tikai pusstundu pirms ledus sakustējās, bija nogājuši nost cilvēki. Bija visi priekšnosacījumi tam, ka nevajag spridzināt. Turklāt ledus biezums šodien jau bija plānāks. Tas ir tas, kas mums jāmācās priekšdienām, mums ir jāvēro upe un jāspēj to situāciju novērtēt,” sprieda Mieriņa.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Širovs komentēja, ka no dabas aizsardzības viedokļa spridzināšana nav pats labākais, “jo tur droši vien cietīs zivis”, un ir grūti prognozēt, kā var izmainīties upes gultne un straumes, vai nebūs lielākā ietekme uz krastu eroziju. Taču, saliekot svaru kausos dabas intereses un apdraudējumu, pārvalde šo spridzināšanu ir saskaņojusi.

Carnikavas pašvaldībā vēl informēja, ka pēcpusdienā ūdens līmenis Gaujā ir nokrities vismaz par pusmetru un līdz ar ledus kustību tas aiztek arī no applūdušajām teritorijām.

Taču vēl tuvākajās nedēļās gaidāms palu laiks, kas arī var paaugstināt ūdens līmeni Gaujā.

Gados vecākie gan atceras, ka ledus spridzināšana Gaujā jau ir bijusi arī agrāk.

 “Ir spridzināts padomju gados. Es pats redzēju, kā gāja augšā fontāni ar ūdeni, bet tā spridzināšana nebija tik veiksmīga,” stāstīja carnikavietis Ilmārs.

Ūdens līmenis Gaujā trešdien pēcpusdienā sasniedza kulmināciju – 3,25 metrus virs stacijas nulles atzīmes, bet ceturtdienas rītā plkst. 8.00 tas bija par 11 centimetriem zemāks ar tendenci lēni, bet pazemināties.

Vienlaidu ledus klājiens, kas bija saglabājies īsi pirms Gaujas ietekas Rīgas līcī ir izkusis. Tieši šis, iepriekš neuzlūzušais ledus, bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ no Gaujas augšteces nākošās ledus masas pie Carnikavas sablīvējās, izraisot ūdens līmeņa kāpumu.

LVĢMC dati liecina, ka trešdien sasniegtais ūdens līmenis ir otrais augstākais palu līmenis kopš 1933. gada, kad Carnikavā veic hidroloģiskos novērojumus, taču, tā kā Carnikavā plūdus mēdz radīt ne tikai pali, bet arī vējuzplūdi, kad vētru laikā vējš Gaujā sadzen Rīgas līča ūdeņus, šis vērtējams kā astotais augstākais ūdens līmenis, kas jebkad novērots Carnikavā.

Augstākais ūdens līmenis bijis 1990. gadā, kad tas bija par 40 centimetriem augstāks nekā vakar fiksētais. 

LVĢMC aprēķinājis, ka šogad sasniegtais ūdens līmenis šajā upes posmā palu periodā atkārtojas vidēji reizi 50 gados.

 

Otrdienas vakarā Gaujā pie Carnikavas izveidojās ledus sastrēgums, tādēļ strauji cēlās ūdens līmenis, appludinot arī dažas ēkas, applūdušas sešas mājas, kuru īpašnieki savulaik iebilduši pret dambja būvniecību gar mājām. 2015. gadā uzbūvētais dambis Gaujas labajā krastā jau tagad pasargā Siguļus un apdzīvotu vietu Gauja no applūšanas, kur bez dambja ūdens jau būtu sācis ieplūst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt