Aizsardzība ministrijā skaidro, ka ar terminu „minimālās militāras spējas” apraksta to stāvokli, kādam jāatbilst bruņotajiem spēkiem un citiem nacionālas drošības institūcijām, lai spētu realizēt valsts aizsardzību, kā to paredz atbilstoši slepeni plānošanas dokumenti. No redzamām spēju daļām ir bruņoto spēku mehanizācijas programma un pretgaisa aizsardzība sistēma, kas jau aizsāktas un jāpabeidz pēc trīs gadiem.
Arī tad Latvija, protams, viena nespētu sevi aizsargāt, piemēram, no Krievijas uzbrukuma. Līdz ar to spēju stūrakmens ir NATO apņemšanās nogādāt šeit spēkus divu diennakšu laikā. Kas notiek līdz tam, ja, kā izteicies bijušais ASV valsts sekretārs Zbigņevs Bžezinksis, Krievija dienas laikā sagrābj Rīgu un Tallinu, ministrijā norāda - nevajag Latvijas armiju novērtēt par zemu. Turklāt palīdzēšot arī ārvalstu karavīru klātbūtne. „Kādreiz Rietumberlīni no agresija pasargāja neliels amerikāņu karavīru garnizons. Mēs esam tādā pašā situācijā,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Tradicionāla masveida sauszemes uzbrukuma gadījumā var pasargāt arī purvainie robežas apvidi, kas apgrūtina tehnikas pārvietošanos. Savukārt no Ukrainā šobrīd īstenotā hibrīdkara ar maskētu svešas valsts karaspēka klātbūtni jābaidās mazāk nekā no atklāta uzbrukuma, jo hibrīdkaru var novērst tā sagatavošanas fāzēs.
Ukrainas armija diemžēl šo iespēju palaida garām. „Mēs pētām Ukrainas pieredzi un mēs šādam scenārijam esam labāk sagatavoti,” saka ministrijas pārstāvis.
Militāro jautājumu pētnieks, kādreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis aicina labāk lietot terminu „pietiekamas aizsardzības spējas”. Tās jāskata Latvijas kā NATO kolektīvas drošības sistēmas dalībnieka kontekstā, jo pilnīgi par sevi parūpēties nespētu arī trīs Baltijas valstis kopā.
Tā kā NATO toni faktiski nosaka ASV, tad mūsu drošība jau vairs nav tikai mūsu problēma. „Tieši ASV ir visvairāk iestājusies pret Krievijas rīcību Ukrainā, līdz ar to mums ir palaimējies, ka aiz mums ir ASV un NATO,” saka Jundzis.
