Valsts Prezidenta vēlēšanas

Didzis Šmits

Valsts Prezidenta vēlēšanas

Ko prezidenta amata kandidāti domā par Stambulas konvenciju?

Kāda ir prezidenta amata kandidātu vīzija par Latvijas attīstību?

VIDEO: Kāda ir prezidenta amata kandidātu vīzija Latvijai attīstībai?

Pieejama un kvalitatīva izglītība, veselības aprūpe, sociālā drošība un nabadzības mazināšana, mazāk birokrātisko šķēršļu uzņēmējdarbībai, un sen identificēto trūkumu – korupcijas un birokratizācijas – izskaušana, tāda ir trīs Valsts prezidenta amata kandidātu vīzija Latvijas attīstībai un ieceres tās panākšanai.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka vēlētos panākt, lai ilgtspēja būtu reāla un tā nozīmē kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu izglītību un zinātni, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un stabilu, garantētu un ilgtspējīgu sociālo drošību.

Viņš atzina, ka veselības aprūpes jomā ir daudz izaicinājumu un daudz darāma, un arī izaicinājumi ir sociālajā jomā. Jansons atgādināja, ka viņš kā tiesībsargs jau norādīja valdībai uz garantētā minimālā ienākuma, kas ir 53 eiro, neatbilstību Satversmē notiktajam sociāli atbildīgās valsts principam, uz trūcīguma slieksni, kas ir 128 eiro un nav balstīts aprēķinos.  

Viņš piebilda, ka šie jautājumi ir viņa redzeslokā, bet prezidents to var mainīt efektīvāk un ātrāk. 

Deputāts Didzis Šmits norādīja, ka Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmīgu cilvēku, taču “mūsu problēma, kas jāatrisina, ir tas, ka mēs esam šai uzņēmībai salikuši šķēršļus, radījuši tādu nodokļu sistēmu, ka brīnāmies, ka liela daļa ir ēnu ekonomikai”, un atvērt rūpnīcu Latvijā ir neizdevīgāk, nekā kaimiņvalstīs.

Darbaspēka nodokļi ir pārāk lieli, elektrība ir dārga, tāpēc investīcijas ne tikai nenāk, bet pat pazūd, tāpēc jānoņem šie slogi, un prezidents var iedvesmot nāciju un pārliecināt, ka uz šo šķēršļu noņemšanu vērstie soļi ir ilgtspējīgi un nesīs rezultātus, norādīja Šmits.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanu var risināt ar ekonomikas izaugsmi, ko var panākt, samazinot birokrātiskos šķēršļus izaugsmei un veicinot izglītību, jo vienīgais resurss, ar ko veicināt ekonomikas izaugsmi Latvijā, ir izglītoti cilvēki, taču “mūsu izglītības līmenis nav slikts, bet ir viduvējs, tāpēc straujāk jāpanāk augstāks izglītības līmenis”.

Tāpat jāveicina cilvēku piederība savai nācijai un valstij, jāveicina visi kopīgie elementi, lai cilvēki justos kā mājās, tagad identitāte un piederība ir pat svarīgāki nekā agrāk, mums ir iespēja veicināt šo piederības sajūtu, kas atteicas uz visiem, pauda Levits.

Un vēl viens viņa vīzijas aspekts ir “Latvija kā modernā eiropeiskā valsts”, un, lai to panāktu, ir nepieciešams beidzot likvidēt tos trūkums, kas sen zināmi, - korupciju, pārlieku birokratizāciju, partiju atkarību no sponsoriem. Levita ieskatā pašlaik trūkst politiskās gribas šos trūkums likvidēt. Prezidētam jāiniciē un jāveicina šī politiskā griba. Vēl viena lieta ir gaidāmas pārmaiņas, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, sabiedrība ir pārmaiņu priekšā, 2030.gadā sabiedrība būs cita, vajag ātri uztvert un vadīt šīs pārmaiņas, lai tās nāktu par labu visiem Latvijas iedzīvotajiem.

Uzzini vairāk par prezidenta amata kandidātiem: 

Lai gan sākotnēji Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits bija vienīgais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, tomēr tuvojoties vēlēšanām, viņam parādījās  konkurenti – tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Kas ir šie kandidāti, par kuriem Saeima balsos jau trešdien, 29. maijā?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt