- Santa Līviņa, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore;
- Inga Apsīte, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore, – par ierobežojumiem un papildu drošības prasībām tirdzniecībā;
- Normunds Krapsis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks/Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Covid-19 ierobežojumi pakāpeniski tiek pastiprināti, un 17. decembrī uz trim nedēļām noteikts klusuma periods, ierobežojot tirdzniecību un pakalpojumus klātienē.
Epidemiologi, mediķi un politiķi aicinājuši cilvēkus ievērot ierobežojumus, lai pēc iespējas mazāk ciestu gan ekonomika, gan arī pašu veselība.
Vienlaikus sociālajos tīklos ir izplatīta dezinformācija, kas aicina iedzīvotājus Covid-19 ierobežojumus ignorēt. Psihoterapeiti norāda, ka cilvēki bailēs un neziņā pievēršas manipulētājiem, kuri izplata dažādas sazvērestības teorijas. Notikuši pat protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, kuru dalībniekus sodīs par pārkāpumiem. Eksperti kritizējuši valdības komunikāciju ar sabiedrību šajā laikā, norādot, ka daļa sabiedrības nav sasniegta.
