Mūrniece norādīja, ka piedzīvojam vienu no skaistākajiem posmiem valsts vēsturē – simtgadi brīvā un demokrātiskā Latvijā, ar lepnumu pieminot varoņus, kas dažādos laikos cīnījušies par Latvijas brīvību.
Kā redzamākos Lāčplēša dienas simboliem Mūrniece atzina karogu un sveču liesmas, dēvējot tās par atmiņu uguni, kas nedziest nekad, tāpat kā nekad nebeidzas karavīra gatavība aizstāvēt savu valsti. “Mēs nekad nebeigsim viņus apbrīnot un atcerēties,” teica Mūrniece.
Noslēgumā Mūrniece atsaucās uz Kārļa Skalbes lietoto metaforu, kad viņš salīdzināja 1919.gada cīņas ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku. “Brīvības cīņu dalībniekos bija spēcīga valstsgriba, kas bijusi izšķiroša visos laikos,” uzsvēra Mūrniece.
Viņa uzsvēra, ka valsts aizstāvēšana izaug no valstsgribas un ka, lai arī šobrīd esam vislabākajā drošības situācijā valsts pastāvēšanas vēsturē, aizsardzības sistēmai ir jābūt visaptverošai. Ikviena valsts pilsoņa privilēģija, gods un pienākums ir sargāt Latviju.
