Jauno “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcijas partneru deputātu bloka “Rīgai!” pārstāvja Druvja Kleina ievēlēšana vicemēra amatā prasīja vairākas stundas. Aizklātā balsošana noslēdzās tikai pēc astoņiem vakarā. Kleina pārraudzībā dome nodeva lielāko pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksmi”.
Pēc tam deputāti strīdējās par to, vai apjomīgos atkritumu apsaimniekošanas noteikumu grozījumus pieņemt naktī, vai tomēr sēdi pārcelt. Vairāk nekā stundu opozīcijas deputāti protestēja, velkot laiku ar dažādiem jautājumiem par procedūru un motivējot savus balsojumus.
Tomēr Rīgas mērs bija nelokāms: “Mēs varam visu nakti par to runāt un nestrādāt. Es aicinu – pamēģinām, kolēģi, strādāt, un tad varbūt mums sanāks.”
Arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus dome skatīja vairākas stundas. Kad deputāti nonāca līdz balsojumam, izrādījās, ka zālē vairs nav kvoruma.
“Lūgums kolēģi! Naktī nav ko staigāt, vajadzētu strādāt. Sākam balsošanu. [..] 32 par. Vienbalsīgi pieņemts,” paziņoja Burovs.
Pēc tam deputāti sāka skatīt jautājumu, kura dēļ sēde sasaukta – vai atbrīvot no amata Rīgas mēru Oļegu Burovu. Tajā brīdī gandrīz uz katra domnieka galda stāvēja jau vairākas kafijas krūzītes. Jautājumu un atbilžu sesija pārrauga bļaušanā, kad ziņotāju Vilni Ķirsi (“Jaunā Vienotība”) iztirzāja jaunais mēra sabiedrotais deputāts Oskars Putniņš (deputātu bloks “Rīgai”).
Kad Ķirsi par opozīcijas neveiksmēm bija iztaujājis arī vicemērs Kleins, sākās debates. Tajās opozīcija pauda sašutumu par domē notiekošo.
“Atkritumi, izglītība, ejam vairāk privātajā sektorā... Es neko no tā neredzu. Jūs tikai un vienīgi domājat par amatiem un ietekmi, par ko man ir ļoti žēl. Un es ceru, ka rīdzinieki to redz,” pauda Rīgas domes deputāts Edgars Lejnieks (“Latvijas attīstībai”).
Ar 31 balsi “pret” Burova gāšanas mēģinājums neizdevās. Pārliecinājušies, ka jaunā koalīcija ir lemtspējīga, opozīcija sēdi pameta. Jau bez pretestības Rīgas brīvostas valdē dome iecēla Oskaru Putniņu, kā arī sadalīja atbildīgos par Rīgas uzņēmumiem.
Vicemēra Kleina pārraudzībā dome nodeva arī “Rīgas siltumu”, savukārt vērtīgo uzņēmumu “Rīgas meži” Burovs paturēja savā kontrolē. “Pēdējās dienas ir tādas varbūt dīvainas vai emocionālas, bet šobrīd šis kompromiss ir atrasts. Cik ilgi, uz kādu laiku? To mēs redzēsim, bet es domāju, ka jaunā koalīcija var strādāt. Protams, 32 balsis [no 60], tas ir grūti,” atzina Burovs.
Kaut gan pašlaik Rīgas mērs ir atguvis vairākumu domē, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) norādījis, ka iemesls domes atlaišanai var būt arī nespēja sakārtot atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Tādēļ ministrija rosinājusi pagarināt noteikto ārkārtas situāciju galvaspilsētā. Mērs gan uzskata, ka krīzi pašvaldībā ministrija izdomājusi, tādā veidā meklējot ieganstu, lai domi atlaistu politisku iemeslu dēļ.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.
Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Tomēr novembra beigās domē izdevās izveidot jaunu koalīciju ar partijas “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un deputātu bloka "Rīgai!" deputātiem. Tas ļāva Burovam izturēt uzticības balsojumu. Domes otra priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Druvis Kleins no deputātu bloka “Rīgai!”.
