Atgādina par sevi
Mediķi bija izritinājuši vairākus zaļus paklājus pie Finanšu ministrijas centrālajām durvīm, izvietojuši sešas gultas, kurās simboliski guļ mirušie, apsegti baltiem palagiem. Nāvi un kapus simbolizēja arī divi krusti un skujas.
"Mēs atnācām, lai atgādinātu valdībai par to, ka vajag piešķirt nedaudz vairāk naudas, nekā viņi to domā darīt, jo medicīna ir katastrofālā stāvoklī. Tāpēc mēs esam šeit, lai vēlreiz atgādinātu par sevi," atzina Gaiļezera slimnīcas laboratorijas darbiniece Jūlija.
Viņai pievienojušies arī citi lielo slimnīcu pārstāvji, kas norāda, ka ar nākamajam gadam atvēlēto finansējumu rindu problēmu neizskaust. Citi akcijas dalībnieki gan vēl cer tapt sadzirdēti. Atalgojums nozarei kopumā nākamajā gadā gan nepieaugs, un tas ir viens no būtiskākajiem veselības un sociālās aprūpes darbinieku iebildumiem. "Es vēl ticu, ka kaut ko varētu izcīnīt. Tad, kad es no šīs organizācijas izstāšos, tad es šai valstij vairs vispār neticēšu, godīgi runājot," stāsta Stradiņa slimnīcas darbiniece Sarmīte.
Mediķi pārsvarā bija ieradušies no Rīgas, un šoreiz viņu bija vien 50. Tas ir desmit reizes mazāk nekā pirms dažām nedēļām līdzīgā akcijā pie Saeimas.
Reizniece-Ozola: Veselības aprūpei ir izdarīts viss, ko varēja paveikt
Vēlāk, pēc budžeta nodošanas Saeimā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola žurnālistiem atzina – viņa esot bijusi pārsteigta, ka protesta akcijas dalībnieki neizrādīja vēlmi ar viņu un veselības ministri aprunāties. Iznākot no Finanšu ministrijas ēkas, viņa esot gaidījusi uz kādiem protestētāju jautājumiem, taču tie izpalika. Līdz ar to Reizniece-Ozola secina, ka akcijas mērķis bija tikai pievērst uzmanību.
Tomēr viņa uzskata, ka valdība jau gana daudz naudas nākamā gada budžetā paredzējusi tieši veselībai. "Es domāju, ka mediķi izsaka to sāpi, kas viņiem ir sakrājusies daudzu gadu garumā," sacīja ministre.
"Problēmas nav risinātas medicīnas nozarē, un labi, ka viņi pievērš tam uzmanību, bet es domāju, ka valdība no savas puses ir darījusi šobrīd visu iespējamo, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu gana lielu finansējumu no budžeta veselības nozarei.
Vairāk nekā 60 miljoni gan reformas īstenošanai, gan rindu mazināšanai, gan atalgojuma pacelšanai, bet es domāju, ka mēs labi parādīsim, ka mēs protam veselības nozari sakārtot," sacīja Reizniece-Ozola.
Identisku viedokli LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pauda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Veselības budžets pārsniedz pirmskrīzes līmeni, un tas liecina, ka politiķi ir ieklausījušies mediķos, sacīja Putra. Tomēr viņš atzina, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams un nav arī skaidrs, vai līdz šim tas vienmēr ir izmantots efektīvi.
Budžeta portfelis šoreiz bija krietni plānāks un vieglāks, jo budžeta paketi un pavadošos dokumentus ministre Saeimai iesniedza elektroniski – zibatmiņas veidā.
Pirmajā lasījumā budžetu plānots apstiprināt 31.oktobrī, bet galīgajā lasījumā – novembra beigās vai decembra sākumā.
Mūrniece neizpratnē par protestētāju mērķiem
Līdzīgi arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) kritizēja mediķu protestu bez vēlmes piedalīties sarunās. Kā piemēru viņa minēja septembra beigās notikušo piketu pie Saeimas. Mūrniece esot lūgusi ministrus un atbildīgo Saeimas komisiju vadītājus kopā ar mediķu arodbiedrību pārstāvjiem apsēsties pie viena galda un izrunāt jautājumus, taču Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris esot atteicies no tā.
“Jautājums - kādi ir protestētāju mērķi: vai viņi vēlas lietišķu sarunu vai tikai spilgtas akcijas?” pauda Mūrniece.
Savukārt, saņemot budžeta portfeli, Saeimas spīkere pauda gandarījumu, ka nākamgad iezīmētās reformas izglītībā un veselības aprūpe kļuvušas par prioritāti, kurā cer arī uz nopietnu sistēmas sakārtošanu. Viņa arī gandarīta par to, ka valsts drošība norādīta kā prioritāte un paredzēts budžeta pieaugums iekšlietu sistēmai, tostarp austrumu robežas sakārtošanai.
"Par prioritātēm mēs esam ļoti daudz runājuši. Mums ir svarīga aizsardzības prioritāte. Es esmu gandarīta, ka ir iezīmētas reformas izglītības jomā. Protams, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāraugās, lai pēc šīs reformas skolotājs saņem nopelnīto algu. Protams, veselība - to mēs jau šogad iezīmējam budžetā kā prioritāti un ceram uz ļoti lieliem papildu finansējumiem nākamajā gadā un sakārtotu sistēmu, lai nauda aiziet pie pacientiem, rindu mazināšanai, nevis smiltīs," neslēpa Mūrniece.
Arodbiedrība: Dzīve un cīņa vēl nebeidzas
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris apsver domu rīkot atkārtotas akcijas arī tuvākā vai tālākā nākotnē un finanšu ministres rīcību sauca par izvairīšanos. "Dzīve nekad nebeidzas, cīņa par tautas dzīvību arī nebeidzas. Šajā brīdī esam izdarījuši to, kas bija šodien paveicams. Tālāk skatīsimies, kā situācija attīstīsies. Finanšu ministre aiznesa savu lolojumu - „nāves portfeli”. Nāve par to viņu apjūsmoja. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek," sacīja Keris.
Piektdien plkst.12 mediķi parlamentā nogādā savāktos iedzīvotāju parakstus pret plānoto budžetu. Zem lozunga „Ja tu balsosi par tādu valsts budžetu, kurā atkal nepietiek naudas veselības aprūpei, es par tevi turpmāk nebalsošu” parakstījušies vairāki tūkstoši cilvēku.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 13.oktobrī, valdībā apstiprinātais valsts budžeta projekts nākamgad paredz 8 miljardus eiro lielus ieņēmumus un 8,3 miljardus lielus izdevumus. Par nākamā gada prioritātēm izvirzītas aizsardzība, drošība, veselības aprūpe un izglītība. Piektdien budžeta plānu iesniegs Saeimā, kā arī vērtēšanai Eiropas Komisijai un Eirogrupai – tas tiek prasīts no visām eirozonas valstīm.
Valsts budžeta projekta gan ir izraisījis mediķu neapmierinātību, ko nav mazinājis finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas apgalvojums, ka veselības budžets ir vienīgais no visu nozaru budžetiem, kas ir atgriezies pirmskrīzes laikā.
Mediķu protestu akcijas Latvijā ir salīdzinoši biežas - vēl 29.septembrī pie Saeimas notika akcija „Par tautas dzīvību”. Arī toreiz mediķi prasīja lielāku finansējumu nozarei.
