Kopš iestāšanās ES ienākumi no lauksaimniecības ir palielinājušies par 83% .Tomēr joprojām Latvijas zemnieki saņem daudz zemākas subsīdijas nekā citās ES valstīs, un vissāpīgāk to izjūt vidējās un mazās saimniecības, kādu Latvijas laukos ir visvairāk.
„Ir viens ļoti drausmīgs cipars – 70% no visiem atbalsta maksājumiem ir saņēmuši 1,4% no saimniecību skaita Latvijā. Ja rēķinātu uz platībām, tad varbūt būtu citādāk,” stāsta zemnieku saimniecības ''Liepas'' īpašnieks Agris Veide.
Vissmagāk klājies piena lopkopējiem, kuri tikai tagad sāk atkopties pēc vairākus gadus ieilgušās piena krīzes, tomēr daudzas mazās saimniecības jau ir likvidētas. Bauskas novadā vien tādu esot ap 10.
„Tagad atkal būs nākošais etaps, kad Latvijā nespēs piedāvāt labas šķirnes teles ganāmpulka atražošanai un viņas atkal tiks iepirktas, un mēs viņas, protams, vedīsim no Eiropas,” bažīga ir Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane.
Zemniekus satrauc arī neziņa par nākamo plānošanas periodu pēc 2020.gada.
Viņuprāt, svarīgi būtu ne vien panākt līdzvērtīgu tiešmaksājumu pieaugumu ar citām ES valstīm, bet arī stiprināt ražotāja pozīciju pārtikas ražošanas ķēdē.
„Kur šie pārstrādātāji ņem 40 centus, ko maksāt ražotājiem? Tātad viņiem bija uzkrājumi vai arī viņiem bija iespējas maksāt, bet viņi saprata, ka tagad ir īstais laiks nemaksāt, un tas ir tas sliktākais,” atzīst Vismane.
Diskusijas ES par jauno plānošanas periodu sāksies tikai nākamgad. Arī Latvijā diskusijas ir tikai sākušās.
„Tas, ko varam dzirdēt no citu dalībvalstu puses, ka šie maksājumi ir jāsaglabā. Arī kopējā lauksaimniecības politika ir jāsaglabā. Tas nodrošinātu pamata pakalpojumu sniegšanu sabiedrībā,” uzsver Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Latvijas prioritāte noteikti būšot arī vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšana, lauksaimniecības risku mazināšana un kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana.
