Vairāk naudas bruņotajiem spēkiem nozīmē, ka ātrāk, nekā plānots, varēs attīstīt kritiski svarīgas spējas, Saeimas Budžeta komisijā deputātiem uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Deputāti naudas palielināšanu atbalstīja vienbalsīgi, savukārt galīgais lasījums plenārsēdē par to paredzēts 21. aprīlī.
Likumprojekts paredz pakāpeniski līdz 2025. gadam aizsardzības budžetu audzēt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Divas trešdaļas no papildu naudas plānots ieguldīt investīcijās.
Prioritātes ir aizlāpīt aizsardzības caurums, no kuriem lielākais ir vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spēju trūkums.
Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.
Rēķinoties ar finansējuma pieaugumu, Aizsardzības ministrija sākusi meklēt piegādātājus. Minimālais sistēmas komplekts maksājot sākot no 150 miljoniem eiro. Ministrija norāda – cik daudz naudas šim mērķim ieguldīt, vēl tiks domāts, taču skaidrs, ka visu valsts teritoriju no raķetēm aizsargāt atļauties nevarēs.
"Izsūtīsim jaunu pieprasījumu, mēģinot iegūt daudz precīzākus datus par cenām, par operacionālajām spējām. Tās ir kādas piecas sešas kompānijas, kas ražo šādas sistēmas. [..] [Ja] nav problēmas ar piegāžu ķēdēm, tad trīs gadi ir minimālais, lai ieviestu šādu spēju. Tas būtu 2025. gads ātrākais," stāstīja Garisons.
Vēl vien jaunums bruņotajos spēkos, ko par papildu finansējumu plānots pirkt, ir krasta aizsardzības raķetes. Ar tām varēs uzbrukt kuģiem, kas apdraudētu Latviju no jūras. Garisons norādīja, ka šeit iestrādes jau ir konkrētākās un līgumu varētu noslēgt līdz gada beigām.
"Mums ir dažāda cita veida spējas, kādā veidā mēs varam ierobežot desanta izsēdināšanu no jūras, bet, protams, tās nav tik efektīvas kā krasta aizsardzības raķetes," skaidroja ministrijas valsts sekretārs.
Vēl naudu paredzēts ieguldīt tālās darbības artilērijā, transportieros, dronu attīstībā un iegādē, kā arī personālā.
Līdzīgi kā bruņotie spēki, vairāk naudas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ lūdz arī iekšlietu struktūras. Kā liecina Iekšlietu ministrijas ziņojums valdībai, nākamajos trīs gados dažādām investīcijām vajadzīgi gandrīz 25 miljoni eiro, no kā lielākā daļa paredzēta Valsts drošības dienesta (VDD) kapacitātes stiprināšanai. Piemēram, nākamgad investīcijām VDD vajadzīgi gandrīz 6 miljoni eiro, kas iestādes budžetu palielinātu līdz aptuveni 28 miljoniem. Sīkāk savas vajadzības dienests atteicās paskaidrot, atbildot:
"Vēršam jūsu uzmanību, ka informācija par finansējuma izlietojumu ir slepena, jo tās publiskošana kaitētu nacionālās drošības interesēm."
Lai gan aizsardzības budžeta palielinājumu plānots ierakstīt likumā, pieredze liecina, ka tas vēl nenozīmē, ka finansējums tiešām tiks piešķirts. Galvenais, lai finansējuma palielināšana būtu iekļauta valsts budžeta likumā, un par to gala lēmums būs jāpieņem nākamajai Saeimai.