CSDD jau ir veikusi iepirkumu, un šobrīd tiek strādāts pie IT programmu izstrādes, pēc komisijas sēdes informēja Saeimas Preses dienests.
Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, šādus fotoradarus paredzēts izvietot arī citos ceļu posmos.
Juridiski šķēršļi fotoradaru ar vidējā braukšanas ātruma noteikšanas sistēmu darbībai un pārkāpēju sodīšanai nepastāv, otrdien, 29. janvārī, pēc sēdes atzina apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Vidējā kustības ātruma radari konstatēs automašīnas vidējo ātrumu konkrētā ceļa posmā, kas pēc tam tiks salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis atzīmēja, ka pilotprojektam izvēlētā Tīnūžu – Kokneses šoseja ir bīstams ceļa posms, divu gadu laikā – 2014., 2015. gadā – uz tās bojā gājuši 12 cilvēki.
Krapsis sacīja, ka praksē ir novērots, ka vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, autovadītāji ievēro atļauto ātrumu, taču, pabraucot tiem garām, ātrums tiek palielināts un kustība kļūst nevienmērīga, radot draudus satiksmes drošībai.
Arī Golubevs atzīmēja, ka stacionārie fotoradari strādā sekmīgi, ko apliecina tas, ka vietās, kur tie ir uzstādīti, būtiski samazinājies gan negadījumu, gan ievainoto un bojāgājušo skaits. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā joprojām ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir ļoti liels, tāpēc nepieciešams turpināt ieviest jaunas metodes satiksmes drošības uzlabošanai.
