Gada sākumā Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padome pieņēma lēmumu novirzīt 700 000 eiro vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai valsts autoceļu tīklā. Tie darbotos ceļa posma sākumā un beigās, fiksējot automašīnas numura zīmi un izrēķinot, vai posmu iespējams šķērsot, nepārkāpjot maksimālo atļauto braukšanas ātrumu.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” prognozēja, ka budžets varētu atļaut ar jaunajiem radariem aprīkot no pieciem līdz astoņiem ceļu posmiem. Tika saņemtas arī Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) prasības vidējā ātruma kontroles risinājumiem. Taču tagad process iestrēdzis.
“Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidroja: “Kad tika pieņemts šis lēmums, ka Latvijā tiek ieviesti šāda kontroles sistēma, netika sagatavoti atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka visdažādākās prasības un kritērijus mērierīcēm, ar kurām tiek mērīts transporta ātrums. Ir atsevišķi Ministra kabineta noteikumi, kas to definē un regulē šo jomu.”
Latvijā iepriekš bijis viens ceļa posms – Tīnūžu šoseja, kurā strādāja vidējā ātruma kontroles radari. Taču tas bijis pilotprojekts, tāpēc noteikumu izmaiņas nav bijušas nepieciešamas. Tagad par to, kādām jābūt šīm vidējā ātruma mērierīcēm, lemj Ekonomikas un Satiksmes ministrijās.
“Viņi patlaban spriež, kādas un vai būtu nepieciešamas šīs izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un kam tad tur būtu jāmainās,” norādīja Kononova.
Bet “Latvijas Valsts ceļi” prognozē, ka aizķeršanās nebūs pārāk ilga. Projektēšanas darbi jau notiek un būvniecība arī tiek plānota.
Kononova sacīja: “Visticamāk, ka tie būvdarbi, aprīkošana notiks jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Atkarībā no laikapstākļiem, piegādātāju iespējām, termiņiem.”
