Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šonedēļ valdības akceptētajā informatīvajā ziņojumā rosinājusi no 2022. gada subsidēt 4500 eiro jaunu elektroauto iegādei privātpersonām. 2250 eiro līdzmaksājums pienāktos par lietotu elektrisko automašīnu un tā saucamo spraudņa hibrīdauto iegādi. Gadījumos, kad īpašnieks norakstītu veco auto, valsts atbalstu palielinātu vēl par 1000 eiro. Papildus nosacījumi atbalsta saņemšanai ir auto cena ne augstāka par 50 000 eiro, jauniegūto transporta līdzekli nedrīkstēs pārdot četrus gadus. Gada laikā nobraukumam jābūt vismaz 15 000 kilometru. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs no Attīstībai/Par uzsver, ka šī programma būs tikai pirmais solis videi draudzīgāka transporta popularizēšanā atbilstoši plašākām tendencēm.
"Šī projekta mērķis ir iekustināt zemu emisiju vai bezemisiju auto iegādi, lai pamazām vai straujākos tempos savās izvēlēs atteiktos no iekšdedzes dzinēju transporta. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā ir sasniegts tāds nozīmīgs starpmērķis, ka elektroauto ir pirkti vairāk par auto ar iekšdedzes dzinējiem. Tas parāda skaidru virzienu, kurā dodamies."
Šajā programmā paredzēts atbalstīt ap 3000 elektroauto iegādi, atvēlot ap 10 miljoniem eiro uz diviem gadiem vai tik ilgi, kamēr būs pieejams finansējums. Šī nauda nebūs valsts budžeta dotācija, bet gan līdzekļi no ogļskābās gāzes kvotu pārdošanas. Spēkratu tirgotājus apvienojošā Latvijas Auto asociācija gan norāda, ka vajadzētu atbalstīt arī uzņēmējus, piemēram, pilsētās plaši izmantotās īstermiņa nomas autoparka papildināšanu ar jauniem elektroauto. Nozares ministrija sola, ka uzņēmējiem un publiskajam sektoram elektroauto subsīdijas plānots piešķirt vēlāk no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, taču šoreiz atbalsts domāts tieši iedzīvotājiem. Plānu samērā kritiski valdības sēdē novērtēja Latvijas Bankas padomnieks Edvards Kušners. Viņaprāt, lietderīgāk būtu ieguldīt līdzekļus elektroauto uzlādes vietu skaita paplašināšanā, savukārt pilsētās kaitīgos izmešus vairāk mazinātu plašāka sabiedriskā transporta izmantošana nekā cikvēku pārsēdināšana elektroauto.
"Ja tiek ieguldīti valsts līdzekļi un mēs tomēr neesam tā bagātākā Eiropas valsts, ne visos gadījumos mums ir jākopē tas, ko dara citi. Šis process kopumā būs pietiekami dārgs, līdz ar to svarīgi, ka efekts [no šī pasākuma] ir iespējami labākais. Tajā skaitā arī jautājums ir par sociālo aspektu. Vai nebūs tā, ka ar šo risinājumu palīdzēsim bagātajām ģimenēm risināt problēmu, jo automašīnas 45 000 eiro vērtībā nav transporta segments, kas pieejams lielākajai sabiedrības daļai."
Rudenī taps Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalstu videi draudzīga transporta iegādei. Satiksmes ministrija plāno rosināt līdzmaksājumu arī par elektrovelosipēda iegādi, ja īpašnieks norakstījis vecu auto. Šāds modelis noskatīts un veiksmīgi darbojas Lietuvā un saistāms ar pārvietošanās līdzekļu cenām, skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns no Jaunās konservatīvās partijas.
"Viņiem šis pieprasījums ir vairāk pēc elektriskajiem skrejriteņiem, elektriskajiem velosipēdiem un tamlīdzīgi. Nevis pēc elektriskajiem auto pat ar visu valsts atbalstu var iegādāties salīdzinoši neliela sabiedrība daļa. Savukārt tādu elektrovelosipēdu, kura cena ir ap 2000 eiro, ar 1000 eiro līdzmaksājumu būtu interesants piedāvājums krietni plašākam sabiedrības lokam."
Jūlijā elektrisko spēkratu īpatsvars no jauna reģistrēto auto vidū nokrities no iepriekš sasniegtajiem ap 2,5 līdz 1,3% procentiem, norāda Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs. Viņš to skaidro ar potenciālo pircēju vēlmi nogaidīt un saņemt piedāvāto atlaidi elektroauto iegādei. Par to liekot domāt līdzīga pieredze citās Eiropas Savienības valstīs.
