Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Vēlēšanu banāni"

Aizliegtais paņēmiens

JAUNA SEZONA! "Aizliegtais paņēmiens"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dārgie restorāni" otrā daļa

VID veic vērienīgus reidus Vecrīgas «krogu bosa» restorānos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vairākos Vecrīgas restorānos un krogos, saistītos ar libāniešu izcelsmes uzņēmēju Rabihu Odaimi, atklājis shēmu, ar kuru uzņēmumi, izmantojot pirmčekus, tiek pie skaidras naudas un apiet nodokļu maksāšanu. Žurnālistu apmeklējumam restorānos sekoja arī vairāki Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reidi.

Iepriekšējā "Aizliegtā paņēmiena" raidījumā konstatēts, ka oficiāli liela daļa no gardēžu iecienīto restorānu darbiniekiem strādā par minimālo vai pat par vēl zemāku algu, daļu no ienākumiem, iespējams, saņemot aploksnēs. 

Niecīgas sociālās iemaksas libāņu izcelsmes uzņēmēja restorānos

Par vienotu shēmu var runāt sešos populāros un apmeklētos Vecrīgas krogos un restorānos, kuros galvenais saimnieks ir libāņu izcelsmes uzņēmējs Rabihs Odaime, viņa sieva Anita Odaime un arī Raimonds Vasiļjevs. 

Tajos bieži viesi ir tieši ārzemju tūristi, kurus, iespējams, mazāk satrauc pirmčeku sistēmas izmantošana. 

Pirmais "Peter’s Brew House" jeb Pētera Alus brūzis, atrodas Vecrīgā, Skārņu ielā, centrālā vietā netālu no Pēterbaznīcas. Otrais "Queen’s pub" jeb Karalienes krogs. Atrodas Kaļķu ielā netālu no Rīgas domes. Ļoti iecienīta vieta ārvalstu viesu vecpuišu ballītēm. Turpat blakus atrodas arī restorāns "Zvejnieka dēls". Savukārt restorāns "Zilā govs" atrodas Līvu laukumā. Piektais turpat blakus "Colonel Brew Pub", iepriekš zināms kā restorāns "Četras istabas". Sestais, turpat esošā atsevišķa – "Līvu terase".

Vasiļjevs un Odaimu pāris ir vai nu īpašnieki, vai valdes locekļi restorānus pārvaldošajās firmās. Plaša informācija par viņiem nav pieejama. Publiski vienīgā pieejamā atsauksme ir no dziedātājas Annas Dribas, kas žurnālam "Kas Jauns" pirms dažiem gadiem stāstījusi, ka viņa vasarā dziedājusi Rabiha Odaimes restorānā un ka viņus iepazīstinājusi Linda Abu Meri, kuras vīrs, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri arī ir libānietis. 

Uzņēmuma SIA "Teatro", kas kontrolē restorānu "Peter's Brew House", 2016.gadā apgrozījums apmēram pusmiljons eiro, peļņa 70 tūkstoši.

Par spīti labajiem rezultātiem, sociālās iemaksas par reģistrētājiem 11 darbiniekiem ir 113 eiro mēnesī - mazākas nekā vajadzētu būt pat no minimālās algas.    

Savukārt SIA "Baltic Holiday" kontrolē restorānu "Zvejnieka dēls" un krogu "Queen’s pub". Uzņēmuma apgrozījums vairāk nekā 800 tūkstoši. Zaudējumi 27 tūkstoši.

Reģistrēti 22 darbinieki. Sociālās iemaksas par vienu 166 eiro mēnesī. Vairāk nekā no minimālās algas, bet atgādinām, ka vairākos iepriekšējā raidījumā aplūkotajos labo piemēru restorānos tās sniedzās pāri trim simtiem.

Trešā firma, SIA "Līvu terase", kas apsaimnieko gan terasi, gan "Colonel Brew Pub", acīmredzot ir kādā pārmaiņu procesā, jo par 2016.gadu uzrāda apgrozījumu nulle un zaudējumus apmēram 200 eiro apmērā.

Īpašnieks sūkstās par lielajām algām, slēgto darba tirgu

"Aizliegtais paņēmiens" mēģina norunāt interviju ar Odaimi. Viņš interviju atsaka, runāšot viņa menedžere Jūlija, kas gan kameras priekšā vairās runāt, bet uz galvenajiem jautājumiem atbild un krogu "Peter’s Brew House" ļauj pafilmēt. 

"Ļoti priecē, ka ar katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku, jo Rīgā tomēr attīstās infrastruktūra un ir, ko cilvēkiem šeit darīt," viņa stāsta. Tāpat Jūlija apgalvo, ka ar darbinieku atrašanu uzņēmumam nav problēmu. 

"Mums ir ļoti lojāla politika saistībā ar darbiniekiem, es nodarbojos tieši ar darbiniekiem un meklēju personīgu pieeju pie katra. Es, protams, vēroju viņu vēlmes, kā tu ar cilvēkiem, tā arī cilvēks ar tevi, tāpēc katru gadu, kad "Peter’s Brewhouse" meklē viesmīļus vai bārmeņus, vai vispār darbiniekus, mūsu e-pasts ir pilns," saka menedžere.

Pēc brīža intervijai tomēr pievienojas arī pats saimnieks Rabihs Odaime un sāk atklāt pavisam citu ainu - labus darbiniekus atrast gandrīz neesot iespējams, vietējie sanākot pārāk dārgi, bet, redz, viesstrādniekiem tirgu Latvija neatver.

"Vajadzētu ieviest maigākus noteikumus. Piemēram, šobrīd Rīgā es varu saskaitīt, cik ir šefpavāru. Es šajā biznesā esmu 14 gadus. Es zinu viņus visus. Es zinu 60 šefpavārus un 30 no viņiem vairs nav Rīgā. Viņi ir Norvēģijā, viņi ir Somijā. 30! Vēl dažus paņēma viesnīcas, un tagad vairs nav šefpavāru! Nav!" viņš stāsta.

"Jūs gribat augstāku līmeni? Gribat piesaistīt vairāk tūristu? Gribat labāku servisu? Atveriet tirgu mums! Atļaujiet man ievest šefpavāru no Ukrainas, no Gruzijas, no Itālijas, bet izstrādājiet priekš viņiem normālus noteikumus, nevis lieciet maksāt par viņiem to nodokli, es to nevaru atļauties, es nevaru," apgalvo Odaime.

Lai algotu viesstrādniekus, oficiālā viņu alga nedrīkst būt zemāka par vidējo, bet oficiālā alga nozīmē - jāmaksā visi nodokļi.

Iepriekšējā "Aizliegtā paņēmiena" raidījumā gan bija runa arī par zivju restorānu "Le Dome", kas arī atrodas Vecrīgā. Tas veica tuvu 300 eiro mēnesī lielas sociālās iemaksas par darbiniekiem 2016.gadā - sanāk, no aptuveni vidējās algas valstī, nebūt ne no minimālās.

Restorāna direktors raidījuma studijā teica, ka ar to visu bizness sanāk, un tādējādi jautājums, iespējams, drīzāk ir par īpašnieku biznesa kultūru.  

Restorānos klientus māna ar pirmčekiem

"Aizliegtais paņēmiens" devās pārbaudīt informāciju par to, ka šajos restorānos, maksājot skaidrā naudā - un ko tūristi dara gana bieži -  klienti tiek mānīti ar pirmčekiem. Tie ir čeki, kas it kā atgādina īstos, kas it kā ir izgājuši cauri kases aparātiem, bet patiesībā tā nenotiek.

Sestdienas vakarā krogā "Queen’s Pub" žurnālisti uzdevās par angliski runājošiem tūristiem. Terase ar apmēram 60 vietām bija pilna. Pa stundu, kuru žurnālisti pavadīja, vērojot kases aparātu, tas tiek iedarbināts tikai vienu reizi. Bet tam blakus esošais printeris izmantots rēķinu drukāšanai kādas reizes piecas...

Arī žurnālisti saņēma čeku no printera. Pirmčeki parasti ir domāti, lai viesi varētu redzēt kopējo summu un vajadzības gadījumā to apstrīdētu. "Aizliegtais paņēmiens" samaksāja noteikto summu, gaidot īsto čeku, taču saņēma vēl vienu pirmčeku.

Analoģiska aina atkārtojās pēc nedēļas arī "Pētera Alus brūzī" un vēlreiz "Queen’s pub".   

Ar saņemtajiem pirmčekiem "Aizliegtais paņēmiens" vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, kas atzina, ka šī ir sabiedriskajā ēdināšanā populāra shēma, kā ieņēmumus noslēpt. Proti, visi ieņēmumi tiek fiksēti viesmīļu darba stacijās, kas arī printē pirmčekus. Tie tiek doti klientiem, neradot aizdomas, ka viņi nesaņem īstos čekus...

Savukārt oficiāli – caur kases aparātu tiek "izlaista" tikai maza daļa no ieņēmumiem, un parasti tie tiek vietējiem klientiem, kuriem vajag čekus, lai atskaitītos, piemēram, savu firmu grāmatvedībā.

Reālais no oficiāli uzrādītā apgrozījuma var atšķirties pat vairākas reizes, turklāt šādā veidā tiek iegūta naudu, ko aploksnēs izmaksāt darbiniekiem.

Žurnālistu vizītēm seko ieņēmumu dienesta reidi

Pēc dažām dienām īpašā reidā vairākus Rabiha Odaimes krogus apmeklē arī Valsts ieņēmumu dienests. Galvenais mērķis ir atrast serveri, kas savieno viesmīļu darba stacijas un kurā fiksēti reālie ieņēmumi.

Notikumos redzami arī paši saimnieki – gan Odaime, gan arī Raimonds Vasiļjevs.

Pēc "Aizliegtajam paņēmienam" atklātām ziņām, vērtīgais serveris atrasts kādā pagrabtelpā, un, lai arī sākotnēji kāda restorāna darbiniece iebarikadējusies to centusies nosargāt, tas tomēr izņemts.

Pašlaik sākta izmeklēšana, un dienests veic aprēķinus – par cik reālie ienākumi atšķiras no oficiāli deklarētājiem un, ja summas būs vērienīgas, būs kriminālprocess, kas draud ar cietumsodu.

Manipulācijas ar kases aparātiem – tas aizvien ir galvenais veids, kā uzņēmēji sabiedriskās ēdināšanas sektorā tiek pie skaidras naudas, klientiem nezinot. 

Kases aparātu eksperts: pirmčeki ir tikai viens no variantiem

Intervijā to visu skaidro kāds kases aparātu speciālists, atklājot pat vairākus veidus, kā to var īstenot , un pirmčeki ir tikai viens no variantiem.

"Piemēram, viens no klasiskiem variantiem, kā mazie uzņēmēji krāpjas ar parasto kases aparātu un lai nodrošinātos pret VID inspektoru, teiksim, kontroles pirkumu, ir tā, ka veicot kontrolpirkumu, ir speciāla funkcija vai poga uz aparāta, ka šis darījums neierakstās kontrollentē - papīra vai elektroniskajā kontrollentē," stāsta eksperts.

"Otra ļoti plaši izplatīta ir krāpšanās ar papīra kontrollentām, to nozaudēšana. Ir ļoti populārs 5. tramvajs, kurā bieži nozog papīra kontrollenti," stāsta eksperts. 

"Lielie uzņēmēji vai vidējie segmenta uzņēmēji, krāpšanās notiek mazliet advancētāk un šajā gadījumā pamatā tiek izmantotas integrētās informācijas sistēmas. Paskaidrošu, kas integrētā informācijas sistēma - tā ir vai nu parasti viesmīļu stacija, vai grāmatvedības noliktavas uzskaites sistēma, kurā ir uzprogrammēta funkcionalitāte, kurā radīt jaunu fiktīvu čeku vai līdzīgu dokumentu čekam," viņš norāda. 

Valsts ieņēmumu dienesta vienīgā iespēja to pieķert ir tikt klāt pie servera, kurā šie dati glabājas, kamēr tie vēl nav nodzēsti...

"Kāpēc serveris ir tik fundamentāla iekārta? Lielos uzņēmumos pats īpašnieks nevar kontrolēt savu biznesu, stāvēt pie kases aparāta. Ja pieņemsim, ka viņš nolēmis nenomaksāt visus nodokļus, viņam ir jāiesaista darbinieki, kuri to zina un darbiniekiem par to jāsaņem attiecīga piemaksa vai pateicība, lai viņš neinformētu tiesībsargājošās institūcijas.

Un otra lieta, jākontrolē tie darbinieki, ka viņi legāli drīkst nesist kases aparātā to čeku īsto; viltoto čeku, kas ir pirmčeks nenoslēgtais, šī informācija īpašniekam kaut kā jāuzrauga, citādi apzags viņu, sevišķi ēdināšanas uzņēmumos," atklāj kases aparātu speciālists.

Izrādās, ka, klientam pat maksājot ar karti, nav garantijas, ka pievienotās vērtības nodoklis no darījuma aiziet valsts budžetā. Arī šajā gadījumā jau izdomāti veidi, kā to apiet.

"Parasti saka, ka banku transakciju drošība ir ļoti augsta, tam es arī varētu piekrist, bet ir tāda lieta, ka banku karšu termināliem var piesaistīt vairākus norēķinu kontus, vienu var deklarēt VID, otru var nedeklarēt. Viņš, pieņemsim, ies uz Honkongu. Un šīs transakcijas ir viens veids, kā arī diemžēl plastikāta nauda var būt neuzskaitīta," stāsta speciālists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti