"Tas būtu ļoti nepareizi – liegt cilvēkiem sociālās garantijas, izmantojot viņu bezspēcību un nodarbinot viņus nelegāli, nenodrošinot godīgus darba apstākļus. Es ļoti ceru, ka mēs tā nerīkosimies," uzsvēra Jaunzeme.
Tikmēr saistībā ar nesen atvērto speciālo telefonu Ukrainas iedzīvotāju nodarbināšanai Jaunzeme sacīja, ka pašreiz VID var atbildēt uz visiem zvaniem.
Jaunzeme skaidroja, ka pašlaik tiekot uzdoti jautājumi par to, kā reģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju. "Ir divas iespējas – vai nu reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs vai kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātājs," stāstīja Jaunzeme, piebilstot, ka, lai nodarbinātu bēgļus no Ukrainas, viņiem ir nepieciešama humānā vīza.
"Lielākā interese, protams, ir par to, kā nodarbināt ukraiņu bēgļus un kā to darīt korekti, par to – liels paldies,"
piebilda Jaunzeme. Vienlaikus viņa atgādināja, ka bēgļiem no Ukrainas Latvijā ir arī lielas priekšrocības attiecībā uz sociālajām garantijām.
"Viens no pirmajiem sociālās drošības līgumiem ir noslēgts ar Ukrainu, tādēļ visi nodokļi, kas ir maksāti šeit, noderēs arī turpmāk gan pensijas, gan visu pabalstu pieprasīšanai, tā kā tā ir ļoti svarīga lieta," atzīmēja VID ģenerāldirektore.
Jaunzeme norādīja, ka arī uzņēmējiem šādā situācijā ir priekšrocības. "Valsts ir lēmusi, ka tiek izmaksāta dotācija minimālās algas apmērā un, lai to saņemtu, [ukraiņi] ir jādeklarē kā jebkuri darbinieki darba devēju ziņojumā, un pēc tam var paņemt šo dotāciju," skaidroja VID ģenerāldirektore.
"Liels paldies tiem, kas interesējas par to, kā [cilvēkus no Ukrainas] nodarbināt legāli, jo tas viss nāks par labu un noderēs nākošajos dzīves posmos," uzsvēra Jaunzeme.
KONTEKSTS:
Saeima 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.
Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
