Viņš sacīja, ka pēc savas pieredzes var teikt, ka VID jau tagad ir gana uz klientiem orientēta iestāde. Tomēr, ja tā vēlas par sevi radīt sabiedrībā iespaidu kā klientiem atsaucīgu, tad reputācija ir svarīga un uzlabojama.
Kā otru prioritāti viņš nosauca VID pakalpojumu digitalizāciju. Piemēram, fizisko personu deklarācijas var vēl lielākā apmērā pieņemt elektroniski. „To noteikti var automatizēt vēl vairāk. Ja nemaldos, tikai puse iesniedz deklarācijas elektroniski,” sacīja Rumba.
Viņš norādīja, ka vispār VID ir pārāk daudz funkciju un, samazinot to skaitu, var veltīt vairāk līdzekļu pārējo darbinieku motivēšanai.
Nodokļu plānošanas speciālists Rumba patlaban ir uzņēmuma „Deloitte” darbinieks.
Ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone 30.maijā iesniedza atlūgumu. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ. Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, taču tas beidzās bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre VID vadītāja amatam oficiāli izvirzīja pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, taču viņa vēlāk no kandidēšanas uz šo amatu atteicās.
Pēc tam nolemts izsludināt atkārtotu konkursu uz VID vadītāja amatu. Tāpat politiķi nolēma paaugstināt VID ģenerāldirektora algu.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to ir palikuši trīs pretendenti:
- Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins,
- nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba,
- apdrošināšanas jomas pārzinātāja Ilze Cīrule.
