Viņa paskaidroja, ka reversais PVN ir viens no nodokļu veidiem, kas sekmē caurspīdīgumu finansēs un nodokļu maksāšanā, kā arī neļauj izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.
Attiecībā uz reformām VID, viņa atzina, ka viens no pirmajiem darbiem, kuru veiktu, nonākot dienesta vadībā, ir darbinieku darba efektivitātes audits. Viņa pieļāva, ka darbiniekiem ne vienmēr ir skaidri savi darba uzdevumi.
Tāpat ļoti smagnēja ir klientu apkalpošana. Iespējams, ka daļa darbinieku būs jāatbrīvo no amata, tomēr daļa no viņiem dienestā varbūt var darīt citus darbus.
Ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone 30.maijā iesniedza atlūgumu. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ. Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, taču tas beidzās bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre VID vadītāja amatam oficiāli izvirzīja pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, taču viņa vēlāk no kandidēšanas uz šo amatu atteicās.
Pēc tam nolemts izsludināt atkārtotu konkursu uz VID vadītāja amatu. Tāpat politiķi nolēma paaugstināt VID ģenerāldirektora algu.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to ir palikuši trīs pretendenti:
- Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins,
- nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba,
- apdrošināšanas jomas pārzinātāja Ilze Cīrule.
