Notāri pašlaik pārbaudīt kustamas mantas izcelsmi un apjomu nevarot, tāpēc vien norādot uz paša cilvēka iespējamu kriminālatbildību par negodprātīgām darbībām. Secināts, ka situācija ir jārisina.
"Mēs nereti saskaramies arī ar informāciju, kad, teiksim, mūsu klients iesniedz šīs mantojuma apliecības. Tad, kad mēs sākam skatīties, no kā fiziskā persona ir mantojusi, tad mēs nereti redzam, ka tam cilvēkam pašam nekas nav piederējis, viņš ir dzīvojis ļoti pieticīgi, un ir pamatotas šaubas, ka viņš arī neko nav mantojis. Rezultātā mums sanāk no juridiskās puses apstrīdēt, teikt, ka tas, kas mantojuma apliecībā ir uzrādīts, ka viņš neatbilst patiesībai," stāsta VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
"Acīmredzot ir pēdējais brīdis, kad ir jāapsēžas pie viena galda un ir jādomā par mehānismiem, ka vismaz kaut kādai pārbaudei - tās informācijas, kas tajā apliecībā tiek uzrādīta, - ir jābūt. Pretējā gadījumā tiešām ir ļoti augsti riski. Vai tas varētu būt kāds ierobežojums, cik [drīkst] skaidro naudu mantot un pārējā naudiņa ir jāaiznes, teiksim, uz kredītiestādi, ir jāiemaksā," norāda Ināra Pētersone.
Kā vēstīts, pētot bijušā VID Finanšu policijas izmeklētāja darījumus, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās pie notāres, kas apstiprināja aizdomīgo mantojumu. Eksperimentā par 2014.gada notāri atzītā Daina Andersone piekrita sakārtot fiktīvu mantojumu, lai palīdzētu legalizēt 50 tūkstošus eiro.
