Ar valsts himnu un, kamolā satinot Lielvārdes jostu, tika atklāta Valsts ieņēmumu dienesta ēka. Pagaidām tikai daļa darbinieku paguvuši iekārtoties teju 40 tūkstošus kvadrātmetru plašajās telpās. Biroja būvniecība izmaksāja apmēram 55 miljonus eiro. Tā celtniecību pavadīja plaši skandāli.
Zeme, uz kuras šobrīd slejas jaunā VID ēka, agrāk piederēja bijušā VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča toreiz vēl šķirtajai sievai Inārai Vilkastei. Viņa savulaik šo zemi pārdeva par 45 miljoniem eiro kādam uzņēmumam, kas bija saistīts ar pretrunīgi vērtētu Krievijas miljardieri.
Ar šo zemi Mežaparkā saistīta arī centrālā epizode tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā. Valsts apsūdzība uzskata, ka Vilkaste devusi kukuli apmaiņā pret izmaiņām teritorijas zonējumā, kas ļauj šeit celt augstas mājas.
Savukārt projektu īstenoja bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadīts uzņēmums. Līgums savulaik bija noslēgts tik neizdevīgs, ka pat tā laušana nestu valstij miljoniem eiro zaudējumus. Piemēram, būtu jāsedz firmas 30 gadu garumā negūtā iespējamā peļņa.
Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) stāstīja, ka valsts pāris desmitus miljonu būtu maksājusi investoriem par līguma laušanu,
„To lieliski zināja tā laika politiķi, ministri, ko viņi parakstīja. Kāpēc bija jāparaksta šādi līgumi, kur nevar iziet ārā nekādi, tā ir tā lieta. Tagad ir par vēlu. Tie cilvēki tagad laužas atpakaļ politikā. Droši vien domā par tādiem pašiem projektiem nākotnē,” sprieda Vilks.
Taču projekta attīstītāji neatklāj, kā viņiem izdevies pierunāt tā laika politiķus – premjeru Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu - noslēgt valstij neizdevīgo līgumu.
Projekta attīstītāja ,,New Europe Real Estate” izpilddirektors Jānis Stakens vien stāstīja, ka viņa laikā „mēs piekritām valsts puses aicinājumam sakārtot līgumu un jau pirms mājas būvniecības vienojāmies par līguma nosacījumiem, kādi viņi būs, esmu lepns, ka tādi viņi ir izpildīti šodien”.
Toreiz vienojās par nomas maksu nākamajiem 30 gadiem – 13,30 eiro par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka gadā līdzšinējo trīs miljonu vietā, ko dienests maksāja par tās rīcībā esošajām telpām, turpmāk būs jāšķiras no divreiz lielākas summas – 6,4 miljoniem eiro. Atbildīgās amatpersonas to skaidro ar ēkas specifiskajām prasībām. Telpas esot īpaši pielāgotas darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, laboratorijas aprīkojumu un nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone ļoti vēlētos, lai „neietu tās negācijas līdzi”.„Es saprotu, ka sabojāt VID tēlu ir ļoti vienkārši. Pēc tam atcīnīt atpakaļ - ir ļoti garš process,” sacīja Pētersone.
Taču Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecība nav vienīgais daudzmiljonu projekts, kur tieši valsts nokļuva ķīlnieku lomā. Līdzīgi savulaik bijis ar doto galvojumu ,,Liepājas Metalurga” aizņēmumam, kā arī ar Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu.
Jau ziņots, ka ar pusgada kavēšanos pēc vairāk nekā divarpus gadu būvniecības, pašu darbiniekiem un apmeklētājiem durvis vērs jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrācijas komplekss Talejas ielā 1 Rīgā. Tur no augusta vienuviet atradīsies visi līdz šim 14 dažādās vietās Rīgā izvietoto VID struktūru darbinieki. Astoņu stāvu namā izvietota gan plaša klientu apkalpošanas zāle un kabineti konsultācijām, gan Baltijā lielākais datu centrs. Turpat būs muitas laboratorijas, Finanšu policijas pratināšanas telpas, arī voljeri īpaši apmācītajiem dienesta suņiem.
