Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais pārkāpums klasificējams kā kriminālpārkāpums un piemērojamās sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Pašreiz kriminālprocess atrodas izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedz.
VID arī norāda, ka tas jebkuru saņemto informāciju, tostarp no trešajām personām iesnieguma formā saņemto, izvērtē kopsakarībā ar VID jau uzkrāto informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju saistībā ar iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem un atbilstoši resursiem veic nodokļu administrēšanas pasākumus.
Žurnāls "Ir" oktobrī rakstīja, ka Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar kāda maksātnespējīga uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nav lasāms.
"Ir" rakstīja, ka Maksātnespējas administrācijā (MNA) un VID bija saņemti iesniegumi par maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā.
"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim.
Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.
Tāpat administrators bija lūdzis veikt nekustamo īpašumu novērtēšanu uzņēmumam "Pro nami", kura adrese ir Sprūda un Lūša prakses vietā - Rīgā, Antonijas ielā 7 -, kā arī "Pro namu" kapitāldaļu līdzīpašnieks vairākus gadus bija Lūsis. "Pro nami" trīs īpašumus novērtēja par 1,75 miljoniem latu jeb 2,5 miljoniem eiro, savukārt šos pašus trīs gabalus kopumā 43 hektāru platībā "Ober Haus" 2006.gadā novērtēja 10,6 miljonu latu apmērā.
Tāpat Sprūds nolēma neīstenot izsoli, bet gan pārdeva zemi AS "Sužu pussala". Tomēr par zemi "Sužu pussala" nolēma samaksāt nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma parādu pret "Velven Limited", kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim. Tādā veidā "Peltes īpašumu" parāds Lūsim tiek gandrīz pilnībā dzēsts, bet Lūša parādnieks tagad ir jaunais zemes īpašnieks "Sužu pussala".
Uzņēmumu reģistrā norādīts, ka "Sužu pussalas" valdē darbojas savulaik par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesātā tiesnese Diāna Mašina, bet valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada ir jurists Oskars Ercens. Žurnāls esot pārliecinājies, ka Ķīšezera nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ir notariāli apstiprināta izziņa, ka Sprūds pilnvaro Ercenu pārstāvēt viņu maksātnespējas procesos. Turklāt Ercens 2012.gadā vienlaikus sniedzis dokumentus gan kā "Peltes īpašumu" pilnvarotais pārstāvis, gan arī kā "Sužu pussalas" pārstāvis.
Jau 2012.gadā, kad Lūsis kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, firma "Empire Invest" ieguva Lūsim piederošās prasījuma tiesības pret "Peltes īpašumiem". Savukārt "Empire Invest", kas ir jaunais prasījuma tiesību īpašnieks, vienīgā valdes locekle ir Ilze Gulbe, kas ir Sprūda dzīvesbiedre, norāda "Ir".
Bijušais "Peltes īpašumu" valdes loceklis Neils Dženings vērsās MNA un VID, norādot uz Sprūda iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā gan pret parādnieku, gan kreditoriem, iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu. Viņš lūdz MNA vērsties tiesā ar prasību atcelt Sprūdu no "Peltes īpašumu" maksātnespējas administrēšanas.
