Par VID ierēdni patlaban var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām. Saskaņā ar grozījumiem ierēdnim būs jābūt arī nevainojamai reputācijai.
Grozījumi rosināti, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību VID ierēdņiem un maksimāli nevainojamu dienesta darbību nodokļu administrēšanas jomā, ņemot vērā, ka ierēdņi ir nodarbināti amatos, kuros viņi ir pakļauti dažādiem korupcijas riskiem, ierobežojumiem un aizliegumiem.
Personu, kuras pieteiksies vakantajam ierēdņa amatam VID, pārbaudes veiks Iekšējās drošības pārvalde. Savukārt ierēdņu atbilstības pārbaudi nevainojamai reputācijai VID uzsāks tikai tad, ja tiks saņemta attiecīga informācija vai konstatēti fakti par tās apšaubīšanu.
Ar grozījumiem veikti arī citi VID darba pilnveidojumi. Tostarp noteikts, ka dienests lemj par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, nostiprinātas plašākas tiesības veikt preču fizisko apskati un paraugu izņemšanu ekspertīžu laikā. Tāpat noteiktas tiesības VID ierēdņiem pārbaužu laikā fotografēt un veikt audio un videoierakstus.
KONTEKSTS:
Pirms dažiem gadiem VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
