VID arvien vairāk cenšas izskaust darbinieku nelikumības – pērn uzsākti 29 kriminālprocesi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pērn Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde uzsākusi 29 kriminālprocesus, kas ir krietni vairāk nekā 2018. gadā, kad tika uzsākti vien 8 kriminālprocesi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka atklāto noziegumu skaits pieaudzis, jo ieņēmumu dienests veic stingras darbinieku pārbaudes. Visbiežāk nelikumības konstatētas muitas jomā, piemēram, kontrabandas atbalstīšana. Taču pērn desmit kriminālprocesi uzsākti par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonu deklarācijā. 

VID arvien vairāk cenšas izskaust darbinieku nelikumības – pērn uzsākti 29 kriminālprocesi
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

VID izveidota sistēma, kas nekur citur Latvijā neesot, – ieņēmumu dienests skrupulozi pārbauda visu savu darbinieku darba gaitas. Tādējādi VID novēršot situācijas, kad dienesta darbiniekiem, piemēram, pēkšņi uzrodas kādi nekustamie īpašumi, kā tas esot bijis iepriekš, skaidroja VID ģenerāldirektore. Un, ja atklājas, ka darbinieks rīkojies pretlikumīgi, tad tiek uzsākts kriminālprocess.

Darbinieku padziļinātās pārbaudes atspoguļojas uzsākto kriminālprocesu skaitā.

Pērn VID Iekšējās drošības pārvalde uzsākusi 29 kriminālprocesus, kas ir krietni vairāk nekā 2018. gadā, kad uzsākti 8 kriminālprocesi.

“Jāsaka, ka rezultāts ir tāpēc, ka mēs rokam daudz dziļāk, un mūsu Iekšējās drošības pārvaldē, kas nav liela struktūrvienība, svarīgs ir nevis šovs, bet nopietnu pierādījumu vākšana. Iepriekš gadījās tādi brīži, ka darbiniekam ļauj uzrakstīt atlūgumu un aiziet vai arī ierosina disciplinārlietu un nav kriminālprocesa. Šajā gadījumā, ja sods ir jāsaņem par smagāko nodarījumu, tad tas ir arī jādara,” norādīja Jaunzeme.

Pērn visvairāk kriminālprocesu – desmit – tika sākti par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijā. Jaunzeme skaidroja, ka šādu noziegumu kļūst mazāk, jo amatpersonas apzinās, ka sodi ir bargi un ir daudz rīku, lai atklātu blēdīšanos.

Tāpat arī kukuļošanas lietu ir mazāk, jo iedzīvotāji kļūst apzinīgāki un ziņo par šādiem gadījumiem. Taču Jaunzeme atzīmēja, ka joprojām ir cilvēki, kuri ir pagātnes varā un uzskata, ka pārdesmit eiro došana VID darbiniekiem ir obligāta.

Viņa sacīja: “Mēs strādājam ar bagāžu no vecajiem laikiem. Bet tas, ko mēs izdarām, ir ļoti laba prevencija tiem, kas nav nonākuši šajā noziedznieku redzeslokā vai kuriem kāja nav paslīdējusi.”

Visbiežāk ieņēmumu dienesta darbinieku noziedzīgie nodarījumi ir muitas jomā, piemēram, kontrabandas atbalstīšana, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Tāpat fiktīvi noslēgtas tranzīta un eksporta muitas deklarācijas par precēm, kuras faktiski realizētas Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā. Kā arī bijušās VID amatpersonas mēdz iesaistīties koruptīvajos noziegumos.

Savukārt novērotas arī jaunas tendences – kukuļņemšana lielā apmērā, tajā skaitā organizētās grupās.

Tāpēc katra darbinieka solis tiek vērots, atzina Jaunzeme.

“Pavisam nesen lasīju vienu sūdzību, kas bija adresēta [mums], par to, cik neciešami kļuvuši darba apstākļi, jo visur ir kameras. Ir jānēsā “body” kamera, viss tiek uzskaitīts, un tas viss tika pasniegts tā, cik slikti darba devējs izturas. Jā, ir kameras. Ir kameras, kas ir zināmas, ir kameras, kas nav zināmas. Ir obligāti jānēsā vebkameras tiem, kas pārbauda uzņēmējus uz robežas muitā. Un ir pēcpārbaudes,” stāstīja VID ģenerāldirektore. 

Tāpat regulāri tiek mainīta pārbaužu taktika. Kā arī VID, pieņemot darbā jaunos kolēģus, veic padziļinātu reputācijas izpēti, un, piemēram seši kandidāti nav pieņemti darbā, jo viņu pagātnē bijušas darbības, kas nav savienojamas ar darbu ieņēmumu dienestā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti