Fakti, kas liek apšaubīt VID un tā struktūrvienībās strādājošo darbinieku godaprātu, demoralizē nodokļu maksātājus un apgrūtina cīņu pret ēnu ekonomiku. Par to sarunā, kas ilga vairāk nekā divas stundas, vienojās pagājušajā nedēļā finanšu ministra amatā apstiprinātā Reizniece-Ozola un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Pēc šīs sarunas kā ministre, tā VID ģenerāldirektore paziņoja, ka jau tuvāko nedēļu laikā spers pirmos soļus, lai atjaunotu nodokļu administrācijas mundiera godu.
"Divu nedēļu laikā [VID vadītāja] nāks ar Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu darba novērtējumu un priekšlikumiem, kā atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem. Vienlaikus divu nedēļu laikā Pētersones kundze nāks arī ar priekšlikumiem, kādi normatīvo aktu grozījumi ir nepieciešami, lai samazinātu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu," teica finanšu ministre, kura sola darīt visu iespējamo, lai atbalstītu VID attīrīšanos no melnajām avīm.
No dienesta vadītājas Pētersones teiktā izriet, ka vispirms "tīrīšana" varētu skart Finanšu policiju, bet pēc tam – arī Muitas policiju un Nodokļu kontroles pārvaldi,
proti, struktūrvienības, kurās pastāv lielāks korupcijas risks. Pētersone sola, ka atbrīvošanās no darbiniekiem, par kuru godaprātu radušās pamatotas šaubas, notiks bez īpašas vilcināšanās.
"Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk tikt no šiem cilvēkiem vaļā, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atsperties un darīt tos ikdienas darbus, kuru dēļ Valsts ieņēmumu dienests ir izveidots. Jo ilgāk mēs risināsim šos jautājumus, jo vairāk degradēsies sistēma, un ticību mēs nevis atgūsim, bet, gluži otrādi, zaudēsim," teica Pētersone.
VID ģenerāldirektore gan neslēpj, ka pat gadījumos, kad ir aizdomas par darbinieku godaprātu, pierādīt negodprātīgu rīcību varētu būt visai sarežģīti.
"Ļoti sarežģīti iegūt šos pierādījumus, jo mēs runājam par darbiniekiem, kuri meklē pierādījumus attiecībā pret citiem nodokļu nemaksātājiem un ļoti labi pārzina visus šos instrumentus. Tāpēc es esmu saņēmusi uzdevumu ne tikai caur pierādījumiem iziet, bet arī ar citām metodēm apzināt, kuri ir tie cilvēki, kuri jau šobrīd ir nodarījuši mūsu reputācijai pietiekami daudz," atzina Pētersone.
Ņemot vērā apstākļus, pastāv bažas, ka atbrīvošanās no negodprātīgiem darbiniekiem var izrādīties piņķerīga un laikietilpīga. Tādēļ Pētersone apņēmusies sagatavot priekšlikumus, kas ļautu šo procesu padarīt ātrāku un vienkāršāku.
"Par atbrīvošanu kā tādu mēs mēģināsim pašpikot no Prokuratūras likuma, jo tur ir saistībā ar interešu konfliktu, ja kāds kaut ko amatpersonas deklarācijā neuzrāda, ir iespējas atbrīvoties no šī darbinieka. Mēs mēģināsim nodefinēt arī to, kā varētu rupjus ētikas pārkāpumus…Mēs cīnāmies ar nodokļu nemaksātājiem, uzraugām fiziskas un juridiskas personas, bet, kā jau es minēju, pieciem savējiem mēs esam pagājušajā gadā uzrēķinājuši. Šeit tīri no ētikas viedokļa, jo viena daļa no šiem cilvēkiem strādā Nodokļu kontroles pārvaldē, cik ētiski viņiem ir pārbaudīt citus?" norādīja VID vadītāja.
Tāpat varētu noteikt, ka no darba VID varētu atlaist par rupjiem ētikas pārkāpumiem. Pētersone atgādināja, ka arī paša dienesta izvērtējumā pērn pieciem VID darbiniekiem veikts nodokļu uzrēķins, kas nozīmē, ka viņi paši, iespējams, mēģinājuši apiet nodokļus. Taču izbeigtas darba attiecības ar viņiem nav. "Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Ar prātu es to saprotu, ka tas nav "ok", bet juridiski tas ir pietiekoši sarežģīts jautājums," sacīja VID ģenerāldirektore.
Pētersone Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka nevar prognozēt, cik liels varētu būt atlaižamo cilvēku saraksts un kurās nodaļās vai departamentos strādā cilvēki, kas būs jāatlaiž.
"Būtu bezatbildīgi no manas puses izteikt kādas prognozes," noteica VID ģenerāldirektore.
Uz jautājumu, vai šajā situācijā stabils ir pašas ģenerāldirektores krēsls un vai Pētersone bauda ministres uzticību, Dana Reizniece-Ozola atzina, ka Pētersones personā redz sabiedroto cīņā pret negodīgiem darbiniekiem.
VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
