„Populārākais joprojām ir aplokšņu algas. Turklāt mūsu darbs ir sarežģītāks, nekā to dažkārt iztēlojas cilvēki. Aiz rokas pieķert šādus gadījumus ir grūti. Turklāt mums vēl ir arī jāpierāda, no kurienes ir nākusi nauda, ko ielikt aploksnē. Vai tie ir avansa norēķini, vai tie ir aizdevumi, vai tie ir fiktīvie darījumi, kur ir naudas plūsma, bet reāls darījums nav noticis. Tikai tad, ja mēs spējam pierādīt avotu, mēs uz aprēķinu pamata drīkstam noteikt šo aplokšņu biezumu un attiecīgi nenomaksātos nodokļus. Arī tad mēs vēl nezinām, kā uz šiem aprēķiniem skatīsies tiesa, jo tiesām ne visai patīk netiešie pierādījumi un aprēķini. Šis ceļš ir sarežģīts, bet mēs to ejam. Laiks, kad vienkārši varēja kratīt ar pirkstu pārkāpēju virzienā, jau ir pagājis,” sacīja Pētersone.
Viņa arī atzīmēja, ka VID veic preventīvus pasākumus un to laikā uzņēmumi darbību sakārto, taču pēc laika atkal atgriežas pie iepriekšējās prakses.
Pētersone pauda, ka visaktīvāk par aplokšņu algām iedzīvotāji VID ziņo ziemā un pavasarī. „Vasarā laikam atpūšas arī tie, kas mēdz ziņot. Taču, ja mēs runājam par uzticību, tad es nejūtu, ka šajā ziņā valstij cilvēki neuzticētos. Mēs informāciju saņemam gan tieši, gan caur uzticības telefonu, gan no finanšu policijas. Arī mūsu darbinieki sāk pievērt uzmanību ne tikai savam ikdienas darbam un tiešajiem pienākumiem, bet arī ziņo par to, ko ir novērojuši un kur varētu būt problēmas. Tas ir pozitīvs signāls,” pauda VID vadītāja pienākumu izpildītāja.