VID aicina sūtīt aizdomīgus čekus caur aplikāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Aicinot cilvēkus talkā negodprātīgu tirgotāju izķeršanā, Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir izveidojis aplikāciju viedtālruņiem „Aizdomīgie darījumi”, caur kuru iedzīvotāji var dienestam nosūtīt aizdomīgu čeku un kvīšu fotogrāfijas. Dienesta darbinieki čekus pārbaudīs un salīdzinās ar savu datu bāzi. Ja radīsies aizdomas par pārkāpumiem, uzņēmumu var sagaidīt arī nodokļu audits.

Jau pērn VID aicināja iedzīvotājus saglabāt pirkumu čekus un iesniegt tos dienestam akcijā „Iemet čeku – mēs to pārbaudīsim!”. Toreiz dienests no iedzīvotājiem saņēma vairāk nekā 3000 čeku, un četros gadījumos dienests atklāja pārkāpumus, vienā gadījumā vainīgo arī sodot ar 1000 eiro lielu naudas sodu. Tā kā atsaucība bija liela, VID ir izveidojis aplikāciju viedtālruņiem „Aizdomīgie darījumi”, ar kuru iedzīvotāji var sūtīt čeku un kvīšu bildes, izmantojot tikai telefonu.

„Faktiski tajā lietotnē var darīt to pašu, ko cilvēki darīja, vienkārši iemetot čeku parastā kartona kastē,” saka VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

„Ja čeks liekas aizdomīgs, tad viņi to nofotografē, un tādā veidā tas čeks nonāk pie Valsts ieņēmumu dienesta, un tad viņu ir iespējams, izvērtējot kopā ar pārējo informāciju, pārbaudīt, vai tur tiešām varētu būt kāda krāpniecība, vai arī viss ir kārtībā,” saka Augstkalne-Jaunbērziņa.

Viņa stāsta, ka, sūtot čeku, ir svarīgi norādīt papildu informāciju, kāpēc čeks atsūtīts. Piemēram, pārdevējs varbūt čeku izsniedzis tikai pēc tam, kad pircējs to paprasījis, vai arī citiem pircējiem čekus neizsniedz. Dienesta darbinieki čekus izmantos, arī lai lemtu par dažādām pārbaudēm uzņēmumos, piemēram, par nodokļu audita veikšanu.

„Faktiski tā ir papildu informācija, kura var papildus norādīt uz pārkāpumiem, kas varētu būt šim uzņēmumam. Mēs vispār izsakām cerību, ka šī aplikācija mazinās tādus krāpšanās gadījumus kā „Gan Bei”, jo VID, veicot pārbaudes, salīdzinās pievienotos čekus ar uzņēmuma kases aparāta informāciju,” norāda Augstkalne-Jaunbērziņa.

Kā uzsver VID pārstāve, čekā var būt pārāk maz informācijas, piemēram, var trūkt čeka numura, ko parasti veido divi latīņu burti, tāpat var trūkt pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukuma. Vēl var rasties aizdomas, ka čeks varētu būt viltots vai arī ka patiesībā izsniegta tikai čeka kopija.

Latvijas Radio aptaujātie cilvēki gan stāsta, ka šādām detaļām reti pievērš uzmanību. Parasti, ja čekus lasa, tad tikai lai redzētu savus pirkumus.

Aplikāciju pirmajā nedēļā lejupielādējuši aptuveni 130 cilvēku. Tā ir pieejama gan „Apple” un „Android”, gan arī „Windows” telefoniem. Atsūtīto čeku skaitu un aplikācijas pienesumu cīņai ar krāpniekiem dienests varētu novērtēt tikai pēc aptuveni pusgada. Caur aplikāciju sūtītie čeki līdz VID nonāk anonīmi, proti, dienests neredz ne sūtītāja vārdu, ne telefona numuru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti